Ar dažāda veida krāpniecības shēmām un pašu apstiprinātiem maksājumiem Latvijas iedzīvotājiem līdz šī gada septembra beigām izkrāptais naudas apjoms mērāms 8,1 miljona eiro apmērā, kamēr līdzekļu izkrāpšanu 3,7 miljonu eiro vērtībā izdevies novērst, liecina apkopotā statistika.
Laika posmā no 1. jūlija līdz septembra beigām, proti, šī gada trešajā ceturksnī iedzīvotājiem izkrāpti 3,2 miljoni eiro, savukārt aizvadītajā gadā krāpnieki pamanījušies kopumā izkrāpt 11,1 miljonu eiro.
"Pieredze rāda, ka vispopulārākais finanšu krāpšanas gadījums Latvijā joprojām ir investīciju krāpšanas, uz kurām aicina gan paši krāpnieki, uzdodoties par investīciju brokeriem vai banku darbiniekiem, kā arī internetā izvietotas reklāmas, kas ved uz mājaslapām ar sevišķi pievilcīgām investīciju iespējām. Tāpat pietiekami izplatīta krāpšanas shēma ir telefonkrāpšanas, kurās noziedznieki cenšas veiklos dialogos pārliecināt tevi autorizēt kādu maksājumu vai dalīties ar sensitīvu informāciju, lai it kā novērstu kredīta formēšanu tavā vārdā," iecienītākās krāpnieku metodes raksturo bankas "Citadele" IT drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis.
"Diemžēl pašreizējā datu dinamika liecina, ka arī šogad Latvijas iedzīvotājiem gada ietvaros varētu tikt izkrāpts tikpat liels līdzekļu apjoms kā pērn jeb aptuveni 11 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz pieaugošo informācijas apjomu par finanšu krāpniecību Latvijā un iedzīvotāju šķietami lielāku modrību, krāpnieku metodes kļūst arvien slīpētākas," teic Birzgalis.
