Likvidējamās AS "Latvijas Krājbanka" administrators "KPMG Baltics" pagājušajā gadā atguvis 15,857 miljonus eiro, savukārt maksātnespējas izdevumi 2016. gadā veidoja kopumā 4,098 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA aprēķini, balstoties uz ik mēnesi publicētajiem bankas darbības rādītājiem.
Salīdzinājumam - 2015. gadā tika atgūti 14,2 miljoni eiro, bet "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas izdevumi bija 6,5 miljoni eiro.
"Latvijas Krājbankas" aktīvi 2016. gada beigās bija 42,585 miljoni eiro.
Savukārt bankas saistības pagājušā gada beigās bija 543,147 miljoni eiro. Tajā skaitā Noguldījumu garantiju fondam banka bija parādā 233,275 miljonus eiro, savukārt citi pieteiktie kreditoru prasījumi sasniedza 264,339 miljonus eiro. Arhīva informācija liecina, ka "Latvijas Krājbankas" administrators "KPMG Baltics" Noguldījumu garantiju fondam 2016. gadā pārskaitījis piecus miljonus eiro.
"Latvijas Krājbankas" pašu kapitāls 2016. gada beigās bija negatīvs - mīnus 500,562 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka 2011. gada decembrī Rīgas apgabaltiesa "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu un par tās maksātnespējas administratoru tika apstiprināts "KPMG Baltics". 2012. gada maijā Rīgas apgabaltiesa nolēma sākt "Latvijas Krājbankas" bankrotu.
Līdz šim Noguldījumu garantiju fondam pārskaitīti aptuveni 238 miljoni eiro. Sākotnējās bankas saistības pret Noguldījumu garantiju fondu bija aptuveni 470 miljoni eiro, kas pakāpeniski sarukušas līdz 233,3 miljoniem eiro. Bankrota procedūras gaitā pilnībā atmaksāts Valsts kases savulaik izsniegtais aizdevums Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām "Latvijas Krājbankas" noguldītājiem.
2012. gadā "Latvijas Krājbankas" administrators atguva 78,4 miljonus eiro, 2013. gadā tika atgūti līdzekļi gandrīz 67 miljonu eiro apmērā, bet 2014. gadā tika atgūti 54 miljoni eiro.
2012. gadā maksātnespējas procesa izdevumi bija 20 miljoni eiro, 2013. gadā - desmit miljoni eiro, 2014. gadā - 11,76 miljoni eiro.
