Tā liecina šī gada decembrī veiktā pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" aptauja par izmaiņām Latvijas iedzīvotāju patēriņa paradumos un skatu uz finansēm nākamgad.
Kurzemē dzīvojošie, apsteidzot pat rīdziniekus un Pierīgas iedzīvotājus, savu finanšu stabilitāti un nākotni redz gaišākās krāsās – 21% saka, ka viņiem būšot labāka finansiālā situācija. Teju puse (49%) Pierīgā dzīvojošo paļaujas uz nākamā gada stabilitāti savu ienākumu un izdevumu kopsummā un neplāno nekādas izmaiņas. Bet trešdaļa jeb 29% no Latgales iedzīvotājiem ir pesimistiski, tuvākajā nākotnē gatavojoties ienākumu samazinājumam.
Optimistiskākie ir jaunieši, jo aptuveni trešdaļa jeb 33% no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem paredz savas finansiālās situācijas uzlabošanos nākamgad. Savukārt stabilitāti jeb finanšu situācijas nemainīgumu 2021. gadā sev prognozē lielākā daļa jeb 51% no personām vecumā no 60 līdz 74 gadiem, neplānojot izmaiņas savā naudas plūsmā. Negatīvākās prognozes ir 50 līdz 59 gadus veciem cilvēkiem Latvijā, attiecīgi 29% uzskata, ka viņu nākamā gada finanses pasliktināsies.
"Aptaujas dati norāda uz atšķirīgo pandēmijas ietekmi uz dažādu Latvijas iedzīvotāju vecumgrupu sajūtām saistībā ar ietekmi uz viņu finansēm, kas kopumā, visticamāk, balstās ienākumu avotu atšķirībās. Ja finanses atkarīgas no pensijas vai valsts atbalsta, prognozes ir stabilas un noskaņojums neitrāls. Latvijas iedzīvotāju kopumā pozitīvās prognozes apliecina arī salīdzinoši nelielā vēlme veidot drošus uzkrājumus, bet tas nav ilgtermiņa domāšanas pamats," aptaujas rezultātus komentē AS "PrivatBank" par biznesu atbildīgais valdes loceklis Matīss Krištobans.
Lai gan uzkrājumi ir viens no stabilitātes garantiem, tikai 16% aptaujāto norādījuši, ka šim nolūkam izmanto noguldījumu kontus, tādējādi radot iespēju palielināt noguldījuma kopējo summu. Liela daļa (48%) glabā savu uzkrājumu norēķinu kontā, kas nenes papildu peļņu, kā arī 22% norādījuši, ka glabā naudu mājās vai citā, savukārt, drošā vietā. Aptauja liecina, ka nekāda veida uzkrājumu pagaidām neveic ceturtdaļa (25%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
Saistībā ar plānotajiem tēriņiem 43% Latvijas iedzīvotāju atbildējuši, ka vēlas 2021. gadā veikt mājokļa remontu. Tas sasaucas ar pandēmijas pirmā viļņa tendencēm, kad Latvijas sabiedrība visbiežāk tērēja mājokļu un dārzu labiekārtošanai. Summas, ko cilvēki nākamgad plāno ieguldīt mājokļu remontā, ir līdz pat 15 tūkstošiem un vairāk.
