Desmit reģiona lielākās bankas šā gada trešajā ceturksnī atvēlējušas vismazāko apjomu uzkrājumiem šaubīgiem aizdevumiem kopš pandēmijas sākuma – 7,2 miljardus ASV dolāru, kas ir piektdaļa no pirmajā pusgadā atvēlētajiem 36,7 miljardiem dolāru.
Tajā pašā laikā vairākas bankas, tostarp, Spānijas "Banco Santander" sakopojušas savus finanšu spēkus, lai lobētu regulatoriem vēlmi atgriezties pie dividenžu izmaksas. Savukārt "Deutsche Bank" līdzinieki lemj par lielāku prēmiju izmaksu obligāciju tirgotājiem, kas ienesuši papildus ienākumus.
Tādējādi patlaban Eiropas aizdevēju ieņemtais kurss ir pilnīgā pretstatā augošajam jauno infekciju gadījumu skaitam un ierobežojumu apmēram, kas varētu būtiski iedragāt valstu ekonomisko situāciju, raksta "Bloomberg".
Brīdī, kad nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai mīkstinātu ierobežojumu radītās sekas, kas var novest pie uzņēmumu bankrotiem un miljoniem iedzīvotāju var zaudēt darbu, šāda banku vēlme būtiski disonē ar kopējo ekonomikas virzienu un draud ar viedokļu sadursmi ar regulatoriem.
"Mēs šobrīd esam negatīvā situācijā, valda liela neskaidrība, tādēļ patlaban nav īstais laiks atcelt dividenžu aizliegumu," sacījis Milānas finanšu, banku un apdrošināšanas universitātes profesors Antonella Skiaroni Alibrandi. "Pastāv milzīgas pretrunas starp to, kā bankas lūdz elastīgi pieiet regulējumam un slikto kredītu uzkrājumiem, tajā pašā laikā prasot, lai tām atļauj atjaunot dividenžu maksājumus un lielu bonusu izmaksas," viņš sacījis.
Piemēram, Anglijas Banka un komercbankas patlaban cenšas vienoties par sava veida barteri, kas ļautu bankām akcionāriem izmaksāt dividendes, kamēr vien to kapitāla buferi ir spēcīgi un bankas spēj izsniegt kredītus uzņēmumiem, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti, raksta "The Times".
Martā prudenciālās uzraudzības iestādes vadītājs Sems Vuds lielākajām bankām prasību atcelt dividendes 2019. gadam, un pagaidām nopauzēt arī tālākas izmaksas akcionāriem līdz 2020. gadam. Jūlijā viņš ziņoja, ka šo lēmumu pārskatīs 2020. gada ceturtajā ceturksnī.
