"LTRK jau iepriekš ir vairākkārt vērsusi gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un politisko partiju uzmanību, ka dažas no budžeta likumprojekta paketē iekļautajām nodokļu izmaiņām sekmēs ēnu ekonomikas un bezdarba palielināšanos, palielinās nevienlīdzību un radīs daudz lielāku neprognozējamību uzņēmējiem. Nozīmīgākās problēmas ir saistītas ar minimālās VSAOI ieviešanas kārtību un nepārdomātajām izmaiņām alternatīvajos nodokļu režīmos, bet atsevišķi nesamērīgi likmes pieaugumi paredzēti arī citos nodokļos," teikts kameras paziņojumā.
Lai gan LTRK atbalsta virzību uz to, lai lielāks cilvēku skaits Latvijā būtu pilnvērtīgāk sociāli apdrošināti, veids kādu valdība piedāvā, nav pieņemams, uzskata biedrības pārstāvji.
Pirmkārt, šāda mēroga reformai ir nepiemērots laiks, jo Covid-19 rezultātā ekonomika tāpat bremzējas.
Otrkārt, izveidosies situācija, ka uzņēmēji nespēs prognozēt savu preču un pakalpojumu pašizmaksu, jo likuma projekts paredz, ka uzņēmums uzzinās maksājamā VSAOI apmēru reizi ceturksnī par iepriekšējiem 3 mēnešiem.
Treškārt, šis risks radīs vēlmi likvidēt nepilnā laika darba vietas, atlaižot šos cilvēkus, vai vēl ļaunāk – pāriet ēnu ekonomikā. Savukārt, tie kuri jau bija ēnā, tur paliks.
Ceturtkārt, nav atbildēts uz jautājumu, ko darīt sīkajam biznesam un pašnodarbinātajiem ar minimālās VSAOI iemaksām tajos brīžos, kad saimnieciskās darbības ieņēmumi nav vai ir mazi.
"Grūti būtu atrast vēl nepiemērotāku brīdi, kā šis krīzes laiks, tāda apmēra reformai, kura skar gandrīz trešdaļu no visiem Latvijā strādājošajiem. Diemžēl jāsaka, ka tā nav vienīgā problēma. Arī pats risinājums ir Labklājības un Finanšu ministriju radīts brāķis, kurš sabojā kopumā pareizu ideju," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Vienlaikus, pēc viņa teiktā, kritiski vērtējamas arī nepārdomātās izmaiņas tā saucamajos alternatīvajos nodokļu režīmos. LTRK atbalsta dažādo režīmu skaita samazināšanu, bet ne laiks, ne veids, kā tas notiek, nav atbalstāms. Strauja MUN likmes palielināšana, aizliegums režīmu izmantot SIA un citi ierobežojumi vienkārši "nokaus" vai iedzīs ēnā daļu no sīkā biznesa.
"MUN režīms tiek piesaukts kā galvenā problēma, jo radot milzīgu cilvēku grupu, kura ir sociāli neaizsargāta. Patiesībā, atbilstoši VID statistikas datiem, mēs runājam maksimums par 3% no visiem Latvijā nodarbinātajiem. Turklāt, nav teikts, ka šie cilvēki ilgstoši strādā tikai MUN režīmā, un kas vēl ir būtiski – šie cilvēki pārsvarā nav klasiski darbinieki, viņi rada darba vietu paši sev," komentē Endziņš.
Tajā pašā laikā LTRK konceptuāli atbalsta vidēja termiņa valsts budžeta projektu, jo tajā ir iekļauti priekšlikumi vismaz minimālai Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, plānojot samazināt VSAOI likmi par 1%. Protams, piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, bet tas ir solis pareizā virzienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
