Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paziņojusi, ka likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuru tiek ieviesta minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sistēma, satur virkni tehnisku neskaidrību un tādu juridisku konstrukciju, kas nesakārtos esošo situāciju, bet padarīs to tikai neparedzamāku. "LTRK stingri iestājas, ka minimālo VSAOI ieviešana ar 1. jūliju ir jāatliek un brāķis jālabo," teikts kameras paziņojumā.
"Delfi" jau ziņoja, ka Saeima 27. novembrī galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā, kas paredz gan samazināt sociālo nodokli par vienu procentu, gan arī nosaka minimālās sociālās iemaksas personām, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, tajā skaitā pašnodarbinātajiem. Valdības rosinātās izmaiņas ar mērķi palielināt arī alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošo sociālo apdrošināšanu ceļā līdz galīgajai pieņemšanai Saeimā piedzīvoja gan nopietnas iekšējas diskusijas valdošajā koalīcijā, gan plašu kritiku no dažādām sabiedrības grupām, kuras tās tieši skars. Tomēr tika nolemts, ka no 1. jūlija sociālās iemaksas būs jāmaksā visiem nodarbinātajiem.
LTRK konceptuāli atbalstot minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanu, tomēr uzskata, ka Covid-19 krīzes laikā tas nav pamatoti, un ieviešana ir atliekama līdz brīdim, kad tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvas neapdraudēs ierobežojumu politika un ekonomika būs spējusi atgūties pēc vairāk nekā gadu ilgušiem ekonomikas ierobežojumiem. Turklāt jau 2021. gada valsts budžeta izstrādes procesā LTRK norādīja, ka šāda reforma ir jāīsteno ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, lai nodrošinātu pienācīgas diskusijas par politikas veidotāju izstrādātajiem piedāvājumiem un ieviestu pilnvērtīgi funkcionējošu, juridiski korektu minimālo VSAOI sistēmas modeli.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: "Ieviešot VSAOI modeli ar 1.jūliju, uzņēmumi nevarēs prognozēt, kāda apmēra rēķins tiks piestādīts vienu reizi ceturksnī, kā rezultātā nodokļu sistēmas neparedzamība tikai palielināsies. Šāda neprognozējamības radīšana ir pēdējais, ko šajos apstākļos sagaida uzņēmēji."
Ieviešot minimālo VSAOI sistēmas modeli ar 1.jūliju, LTRK ieskatā tautsaimniecība saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem. Pirmkārt, pastāv risks, ka varētu palielināsies bezdarba līmenis – jo minimālo VSAOI sistēma skars 269 tūkstošus nodarbināto, par kuriem nebūs iespējams precīzi aprēķināt papildu nodokļu slogu, kā rezultātā darba devēji stimulēs pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar nepilnas slodzes vai summētā darba laika darbiniekiem, bet saimnieciskās darbības veicēji iespējams pārtrauks savu darbību.
Otrkārt, LTRK uzskata, ka sagaidāms ēnu ekonomikas pieaugums. "Stājoties spēkā minimālo VSAOI sistēmai, paredzama ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās, veicinot aplokšņu algu pieaugumu. Tādā veidā Latvija vēl vairāk atpaliks no Lietuvas un Igaunijas ēnu ekonomikas rādītājos, tādējādi mazinot savu pievilcību ārvalstu investoru acīs,"uzsvar LTRK.
Tāpat iespējama uzņēmēju un iedzīvotāju neapmierinātības ar valsts īstenoto nodokļu politiku un valdības darbu kopumā palielināšanās - nereti kā nodokļu politikas galvenā problēma ir minēta tās nepastāvība. Ļaujot stāties spēkā minimālo VSAOI sistēmai, kurā darba devējam nav iespējas pārliecināties, kāds iemaksu apmērs būs jāveic reizi ceturksnī, darba devēju un pašnodarbināto iedzīvotāju attieksme pret nodokļu nomaksas pienākumu tiks būtiski negatīvi iedragāta
LTRK arī vērš uzmanību, ka jaunie grozījumi var novest pie ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās kopumā - visi iepriekš minētie faktori radīs apstākļus, kas būtiski pasliktinās Latvijas iespējas īstenot veiksmīgu ekonomikas izrāvienu pēc Covid-19 krīzes pārvarēšanas. "Tā rezultātā Latvija cietīs ne tikai no iekšējā tirgus stagnācijas, bet arī ievērojami pasliktinās izejas pozīcijas ekonomikas attīstībai pēc Covid-19 krīzes starptautiski," uzskata LTRK.
LTRK ieskatā minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanas atlikšana un pakāpeniska ieviešana, palīdzētu izvairīties no augstākminēto risku iestāšanās, vienlaikus dodot laiku labot tos juridiskos brāķus, kurus, izsludinot likumprojektu, izcēlis Valsts prezidents Egils Levits.
Atgādinām, ka grozījumi paredz samazināt sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09 procentiem uz 34,09 procentiem – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk plānota 23,59 procentu, bet darba ņēmējam – 10,50 procentu apmērā.
Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no nākamā gada būs 500 eiro apmērā. Minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā.
Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām. Ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem. Plašāk lasi šeit.
