'Luminor': Pērn nozaru attīstība ir bijusi krasi atšķirīga
Foto: LETA

Pērn, ka pasaulē plosījās pandēmija, Latvijā, skatoties reģionu griezumā, labi veicās preču ražotājiem un attiecīgi novadiem, kuros tie ir, kamēr sliktāk gāja pakalpojumu nozarei, otrdien prezentācijā par pērnā gada ekonomiskajiem rādītājiem sacīja "Luminor" eksperts Pēteris Strautiņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

“Pandēmijas laikā dažādu nozaru attīstība ir bijusi krasi atšķirīga – dažas guvušas lieliskus panākumus eksportā, citas piedzīvojušas dziļu krīzi. Līdz ar to atšķirīgs ir bijis arī pilsētu un novadu ekonomikas sniegums, jo Latvijas ekonomiskā ģeogrāfija ir ļoti “raiba” un reģioni specializējas dažādās nozarēs,” skaidro Strautiņš.

Skatoties uz datiem, uz kopējā fona Zemgalei un Vidzemei pagājušais gads bijis diezgan veiksmīgs. Strautiņš to skaidro ar faktu, ka šajos reģionos ir lielāks ražotāju īpatsvars.

Savukārt kopējās ienākumu līmeņu atšķirības starp reģionu iedzīvotājiem pandēmija nav būtiski radījusi. Proti, Rīgā un tās apkārtnē ienākumi bija augstāki kā citos novados.

"Luminor" eksperts norāda, ka pērnais gads bija kontrastu gads, bija nozares, kur gāja slikti, bet bija tādas, kur veicās ļoti labi. Piemēram, tehnoloģiju nozares. Savukārt skatoties reģionu griezumā pērn ekonomikai palīdzēja pārtijas un dzērienu nozare un mežu nozare. Savukārt mašīnbūves nozare Zemgalē uzrādīja ievērojamus mīnusus, bet piemēram, Kurzemē tā uzrādīja pozitīvu virzību.
Ķīmija un farmācija palīdzēju Rīgai un Pierīgai. Jāmin gan, ka citviet Latvijā šo nozaru pārstāvju faktiski nav. Transporta nozarei visos reģionos bija negatīvs gads. Savukārt programmēšanas nozare Rīgai, Pierīgai un Kurzemei palīdzēja. Viņš norāda, ka nozaru struktūra pandēmijas gadā palīdzēja Rīgai, bet kaitēja Pierīgai.

Analizējot datus, Strautiņš secinājis, ka Zemgalē un Latgalē nav bijušas būtiskas izmaiņas un reģioni ir saglabājuši savu struktūru. "Dažādas nozares Latvijā spēj nodrošināt izaugsmi un attīstību," norāda eksperts.

Strautiņš norāda, ka aizvadīto gadu laikā Rīga un Vidzeme specializējas attiecīgi uz IT un meža nozari, kamēr citi Latvijas reģioni diversificējas. Kā piemēru veiksmīgi diversificētam novadam eksperts min Saldus novadu, kur ir pārstāvēta virkne dažādu nozaru ražošanas uzņēmumu. Arī līdzīga diversifikācija redzama Dobelē. Savukārt pretēji ir Smiltenē, kurā “absolūti dominē” meža un kokapstrādes nozares, kas turpina ikgadu uzrāda labus kopējos rezultātus un padara novadu par vienu no veiksmīgākajiem Latvijā.

Banka atgādina, ka pētījums par Latvijas reģionu ekonomiku tiek veikts jau ceturto gadu, un tā mērķis ir izvērtēt, kāda ir reģionu, novadu un pilsētu ekonomiku spēja pelnīt, pārdodot preces un pakalpojumus pārējā Latvijā un pasaulē. Šī gada pētījumā izmantoti dati par 2280 uzņēmumiem, kā arī dati, kas netieši ļauj novērtēt lauksaimniecības devumu reģionu ekonomikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.