Foto: Shutterstock
Hipotekārā kreditēšana Latvijā pandēmijas laikā piedzīvojusi gan kritumus, gan kāpumus. 2020. gada sākumā iedzīvotājiem izsniegtā mājokļu kredītu summa mēnesī svārstījās 40 miljonu eiro robežās, bet 2021. gada noslēgumā jau ik mēnesi sasniedza 75 līdz 80 miljonus eiro, liecina "Kredītinformācijas biroja" (KIB) dati.

2020. gada janvāra mēnesī finanšu iestādes – bankas un alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji – iedzīvotājiem mājokļu kredītos piešķīrušas 41,8 miljonus eiro, savukārt 2022. gada decembrī privātpersonām izsniegtā kopējā summa ir divkāršojusies, sasniedzot 80,2 miljonus eiro.

"Minētajā periodā vidējais mēnesī noslēgto mājokļu kredītlīgumu skaits nav divkāršojies, bet palielinājies vien par 20%. No pieejamajiem datiem varam secināt, ka pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem aug, un, pieaugot pieprasījumam pēc nekustamajiem īpašumiem, turpina celties cenas un darījuma vidējā summa," secina KIB valdes loceklis Intars Miķelsons.

Pēc KIB datiem 2020. gada janvāra mēnesī privātpersonām no jauna piešķirto hipotekāro līgumu skaits bija zem tūkstoša, savukārt 2022. gada decembra mēnesī līgumu skaits pārsniedza 1200.

Jau vēstīts, ka, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem, banku sektorā pērn vērojams kreditēšanas aktivitātes pieaugums iekšzemes mājsaimniecību segmentā, kamēr uzņēmumu kreditēšana kopumā saglabājas vāja. 2021. gadā iekšzemes klientiem izsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, auga par 7.5% jeb 862 milj. eiro. Šo pieaugumu būtiski ietekmēja AS "Citadele banka" īstenoto "UniCredit S.p.A" biznesa Baltijā, kā arī likvidējamās "ABLV Bank" AS hipotekārā kredīta portfeļa iegādes darījumi. Izslēdzot AS "Citadele banka" ietekmi, iekšzemes kredītportfeļa pieaugums 2021. gadā bija 4.1%. To galvenokārt noteica iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto kredītu (pārsvarā mājokļa kredīti) portfeļa izaugsme (par 4.7%), kamēr nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu apmērs gada laikā samazinājās par 0.3%.

Kredītu kvalitāte liecina, ka kopumā Latvijas banku sektors bijis noturīgs pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā. Izsniegto kredītu kvalitāte gada laikā uzlabojās – ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars (INK) pakāpeniski samazinājās, sasniedzot 3.6%. Lai arī pandēmijas negatīvā ietekme uz aktīvu kvalitāti kopumā bijusi nebūtiska, joprojām vērojams augsts INK īpatsvars Covid-19 īpaši skartajā nozarē – izmitināšana un ēdināšana, skaidro FKTK.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!