Darījumu skaita izaugsme novērota ne tikai Rīgā, kur kopējā tirgus aktivitāte palielinājās aptuveni par ceturto daļu, bet arī Tallinā un Viļņā. Lietuvas galvaspilsētā reģistrēts rekordliels vidējais darījumu skaits, kamēr Tallinā novērota augstākā tirgus aktivitāte pēdējo 13 gadu laikā, liecina "Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.
Kā liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, pērnā gada 31. decembrī banku sektora rezidentiem mājokļa iegādei izsniegto aizdevumu portfelis sasniedza 4,156 miljardus eiro, kas ir aptuveni tikpat, cik iepriekšējā gada beigās. Vairākām bankām bijis straujš portfeļa pieaugums, bet citām – kritums, kā rezultātā kopējais rādītājs izlīdzinājies.
Likmes sarūk
2020. gadā, kas pavadīts pandēmijas zīmē, mājokļu pieejamība saglabājās augsta visās trijās Baltijas galvaspilsētās, norāda "Swedbank" eksperti. Gada pēdējā ceturksnī par mājokļu pieejamības palielināšanos Rīgā rūpējās procentu likmju kritums hipotekārajiem kredītiem, nodrošinot augstāku pieejamību par spīti tam, ka dzīvokļu cenas augušas straujāk nekā vidējās algas, skaidro "Swedbank" eksperti. Līdzīga situācija novērota arī Viļņā, bet Tallinā vidējas algas pieauguma temps pārsniedza dzīvokļu cenu izaugsmi, sniedzot papildus balstu mājokļu pieejamībai. Par kāpumu kopējā darījumu skaitā Baltijas galvaspilsētās rūpējās pandēmijas pirmā viļņa laikā atliktais patēriņš, kā arī pieaugošā investīciju apetīte.
Arī "Luminor" eksperti norāda uz līdzīgām tendencēm, un bankas pērn izsniegto mājokļu kredītu apjoms palielinājies par 30%, liecina bankas apkopotā informācija. Pielāgojoties darbam un mācībām no mājām, pieaugušas arī iedzīvotāju prasības dzīvesvietas kvalitātei, palielinoties pieprasījumam pēc dzīvokļiem jaunajos projektos vai jauna īpašuma iegādei Pierīgā, skaidro bankas pārstāvji.
"Arī pandēmijas ēnā hipotekāro kredītu piešķiršana neapstājās – visu šo laiku aktīvi turpinājām izsniegt kredītus mājokļa iegādei. Ja pagājušā gada pavasarī novērojam nelielu piesardzību, tad jau vasarā klientu interese par aizdevumiem atgriezās ierastajā līmenī. Lielāko pieaugumu novērojam 2020. gada otrajā pusē – pēdējā ceturksnī pieprasījums pārsniedza pirms pandēmijas rādītājus. Par spīti tam, ka nenoteiktības apstākļos vairāk analizējām varbūtību, kā konkrētajam aizņēmējam krīzes ietekmē varētu mainīties maksātspēja, pagājušo gadu var dēvēt par izaugsmes gadu," stāsta "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.
Jau pirms pandēmijas iedzīvotāji labprāt pārceļas vai domā par dzīvi piepilsētā, turklāt pandēmijas laikā šī vēlme ir pieaugusi, novērojuši "Luminor" eksperti un prognozē, ka šāda prakse varētu saglabāties un attīstīties arī pēc-pandēmijas laikā, kad daļai strādājošo darbs no mājām no krīzes risinājuma būs daļēji vai pilnībā kļuvis par ikdienu.
Aug darījumi jaunajos projektos
Kamēr darījumu skaits Rīgas padomju laika sērijveida ēkās ceturtajā ceturksnī pieauga vien par 0,7%, kopējo tirgus aktivitātes pieaugumu gada izskaņā veicināja darījumi jaunajos projektos, novērojuši arī "Swedbank" eksperti. Pieaugums tirgus aktivitātē tika novērots ne vien nesen pabeigtajās ēkās, bet arī jau pirms kāda laika ekspluatācijā nodotajos projektos.
Padomju laika sērijveida dzīvokļu vidējā cena gada laikā pieauga vien par 0,9%, kamēr jauno projektu cenas kāpa par 8,4%. Neskatoties uz gada izskaņā novēroto sērijveida dzīvokļu īpatsvara kritumu kopējā darījumu skaitā, tas joprojām pārsniedza 50%. Augstā īpatsvara dēļ vidējās cenas pieaugums ierasti atspoguļo tendences padomju laika sērijveida dzīvokļos, taču ceturtajā ceturksnī vidējās dzīvokļa cenas straujo kāpumu (+7,1%) nodrošināja izņēmuma darījumi luksusa dzīvokļa sektorā.
2020. gadā lielākais pieprasījums bijis pēc dzīvokļiem, kuru iegādei izsniegti vidēji astoņi no katriem desmit mājokļu kredītiem. Dzīvokļu segmentā iecienītākie ir jaunie projekti, 42% no visiem darījumiem notika tieši šajā segmentā. Populāra izvēle otrreizējā tirgū ir arī sērijveida dzīvokļi, kas pērn sasniedza 35% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem. Visbiežāk klienti ir izvēlējušies divu līdz trīs istabu dzīvokļus Rīgā ar platību 50-65 kvadrātmetri.
Pierīgā lielākais pieprasījums, aptuveni 70%, ir pēc privātmājām, un vidējā izsniegtā aizdevuma summa šādam pirkumam ir aptuveni 160 000 eiro. Populārākās apkaimes, kur ģimenes izvēlas iegādāties vai būvēt mājokli Rīgas apkārtnē, ir Mārupe, Ādaži un Babīte, Stopiņu un Ķekavas novadi, novērojuši bankas pārstāvji.
Kopumā pandēmijas laiks iedzīvotājiem licis pārdomāt, cik liela nozīme ir mājokļa funkcionalitātei, izmēram un lokācijai, saka Sausais, uzsverot, ka redzams, ka cilvēkiem pieaugusi vēlme uzlabot savas dzīvesvietas kvalitāti, piemēram, apsverot iespēju iegādāties plašāku dzīvokli, privātmāju vai rindu māju ar nelielu dārziņu, zaļo zonu un plašāku pieguļošo teritoriju.
Tendences turpināsies
"2021. gadu Latvijā sagaidām līdzīgu pagājušam gadam ar potenciālu nelielai izaugsmei, ko veicinās pieejamāki kredīti un ekonomikas atlabšana gada otrā pusē. Mūsu šā gada mērķi ir turpināt audzēt tirgus daļu mājokļu kreditēšanas tirgū, radot jaunus kreditēšanas risinājumus, kā arī nodrošināt individuālu servisu, piemēram, tikšanās ar klientu gan klātienē, gan virtuāli klientiem ērtākā vietā un laikā," papildina Sausais.
Zemās procentu likmes hipotekārajiem kredītiem veicinās arī turpmāku mājokļu pieejamību, prognozē "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne. Tajā pašā laikā, šī gada 1. janvārī, stājas spēkā jaunas energoefektivitātes prasības visām jaunbūvēm, kas veicinās izmaksu kāpumu nekustamā īpašuma attīstītājiem, balstot turpmāku vidējās cenas pieaugumu. Minimālās algas celšana un gada otrajā pusē - ekonomikas atkopšanās - veicinās vidējās algas izaugsmi. Tādēļ, lai gan zemās procentu likmes dzīvokļus padara pieejamākus, tas, vai mājokļu pieejamības izaugsme Rīgā turpināsies, atkarīgs no tā, vai spēcīgāks būs vidējās algas vai mājokļu cenu pieauguma temps, skaidro eksperte.
