'Meduza': 'Melno kreditoru' pēdas no Maskavas ved uz Latviju
Foto: AP/Scanpix/LETA

Tā dēvēto, "melno kreditoru" pēdas no Maskavas ved uz Latviju, piektdien, 17. maijā, raksta portāls "Meduza". Mikroaizdevumu uzņēmumi Krievijas iedzīvotājiem izsnieguši kredītus, par ķīlu ņemot dzīvokļus, bet pēc tam piesavinājušies nekustamo īpašumu, izpētījuši žurnālisti.

Vienu no tādiem uzņēmumiem "Международное кредитное бюро" dibinājis Latvijas pilsonis Sergejs Maļikovs, kam pieder uzņēmums Latvijā "West Kredit", kas iepriekš ieguvis skandalozu reputāciju kā "Mateks Credit". Malikova uzņēmuma kreditors ir "Rietumu banka", noskaidrojuši žurnālisti. Portāls "rus.delfi.lv" īsi pārstāstījis, kā tieši "melnie kreditori" saistīti ar Latviju, "Rietumu banku" un Latvijas politisko vidi.

Maskaviete Natālija Smeļņicka paņēmusi patēriņa kredītu operācijai, bet vēlāk nolēmusi to pārkreditēt ar zemāku procentu likmi uzņēmumā "Центр займов 365". Kredītu izsniedza, ķīlā ņemot viņas dzīvokli. Sieviete atzīmēja, ka līguma parakstīšanas laikā darbinieki viņu steidzinājuši un traucējuši uzmanīgi izlasīt līguma tekstu.

Viņa kārtīgi maksājusi kredītu līdz brīdim, kad viņai aizturējuši algas izmaksu un viņa nokavējusi maksājumu par pāris dienām. Drīzumā pie Natālijas atnācis uzņēmuma "Центр займов 365" pārstāvis un paziņojis, ka viņas dzīvoklis tagad pieder uzņēmumam. Galu galā sievieti ar visu ģimeni izlika no dzīvokļa. Maskavas Centrālā rajona Iekšlietu pārvalde veic pirmsizmeklēšanas pārbaudi saistībā ar krāpšanu, pret uzņēmumu jau ir uzsākta krimināllieta.

Pēc "Meduza" aprēķiniem, ar mikrokredītu shēmu palīdzību dzīvokļus ir zaudējušas apmēram 500 ģimenes Maskavā un piepilsētā. Noformējot kredītu, cilvēki parakstījuši pilnvaras, kas ļāvušas atņemt tiem dzīvokļus bez tiesas sprieduma.

Portāls raksta, ka tādu uzņēmumu, kas darbojas pēc tādas pašas shēmas kā "Центр займов 365", Maskavā vien ir vairāki desmiti. Viens no tādiem kantoriem ir "Международное кредитное бюро" (MKB). Šis uzņēmums atņēmis dzīvokli Svetlanai Podjeļskai, kas kārtīgi veikusi maksājumus bez kavējumiem, un pārdevis to bezdarbniekam. Tiesa pieprasījusi pircējam uzrādīt ienākumu avotu, lai iegādātos dzīvokli, un viņš uzrādījis papildu vienošanos pie kredītlīguma ar mikrokredītu uzņēmumu "Столичные кредиты" par neraksturīgi zemu procentu likmi. Šis uzņēmums atrodas tajā pašā juridiskajā adresē kā MKB, un to vada Latvijas pilsonis Ivans Dubina.

Žurnālisti atklājuši, ka tajā adrese ir reģistrēti vēl vairāki uzņēmumi, kas pieder Latvijas pilsoņiem. MKB ir līderis pēc bijušo klientu – cietušo skaita, atrasti 99 dzīvokļu atņemšanas gadījumi.

MKB 2011. gadā dibinājis Latvijas pilsonis Sergejs Maļikovs. Viņu kā vienu no kredītu menedžeriem atpazina Svetlana Podjeļska, kurai parādīja publikāciju laikrakstā "Dienas bizness". Intervijā laikrakstam "West Kredit" vadītājs kritizēja Latvijas politiku attiecībā uz nerezidentu bankām un lēmumu likvidēt "ABLV Bank".

Uzņēmumu MKB līdzdibinātāji ir Andis Anspoks, iepriekš sabiedriskās organizācijas "Par Latvijas sabiedrību bez homoseksuālisma" sekretārs, un advokāts Andris Baumanis, kuru policija turēja aizdomās par tiesneša piekukuļošanu. Maļikovs vienlaikus ir uzņēmuma "West Kredit" vadītājs, kura nosaukums iepriekš bija "Mateks Credit".

Iepriekš "Mateks Credit" Latvijā bijušas problēmas ar reputāciju – uzņēmums vairākas reizes nokļuvis kriminālziņās par iedzīvotāju izlikšanu no mitekļiem Jelgavā. Piemēram, tā darbinieki ielauzušies mājās pie grūtnieces un izsmidzinājuši piparu gāzi.

"Meduza" raksta, ka galvenais "Mateks Credit" kreditors bijusi "Rietumu banka", kas kopumā izsniegusi uzņēmumam apmēram 60 miljonus eiro. Tāpat "Mateks Credit" saistīts ar britu ofšoriem, kas minēti izmeklēšanā par 2,9 miljardu dolāru atmazgāšanu no bijušām PSRS valstīm.

Pirmos Krievijā atņemtos dzīvokļus Maļikovs ieķīlāja "Rietumu bankā". Pēc tam banka atvēra MKB kredītlīniju 20 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma īpašnieku sēdes notika Rīgā, Elizabetes ielā 8. Maļikovs ir uzņēmuma "Elizabetes 8" īpašnieks, uzņēmums nodarbojas ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu. Viņa partneris Latvijas uzņēmumā ir bijušais Ekonomikas policijas vadītāja vietnieks Nils Žuravļovs, kas amatu pameta pēc korupcijas skandāla, kas saistīts ar viņa iegādāto dārgo nekustamo īpašumu un automobili, kamēr viņš strādājis valsts iestādē. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Žuravļovs 2014. gadā kandidēja uz vietu Saeimā no partijas "Vienoti Latvijai", kuras līderis bija Ainārs Šlesers. Tai pat laikā Sergejs Maļikovs 2012. un 2013. gadā ziedojis 2500 eiro partijai "Saskaņa".

Ne "Rietumu banka", ne Sergejs Maļikovs nesniedza atbildes uz "Meduza" uzdotajiem jautājumiem. Portālam "Delfi" "Rietumu banka" sniedza atbildi, ka banka tradicionāli nekomentē ne attiecības ar klientiem, ne kādu personu apgalvojumus un pieņēmumus.

Krievijā ir vēl viens mikrokredītu uzņēmums, kas saistīts ar "Rietumu banku", informē "Meduza" – "Московская залоговая компания" (MZK). 2015. gada novembrī par MZK īpašnieci kļuva ofšoru kompānija "Lordena Ventures", tā minēta "Panamas dokumentos" un tai bija pārstāvniecība Latvijā, "Rietumu bankas" ēkā. Kompānijas pārstāve bija bijušā bankas darbiniece Oksana Utenkova.

2017. gada novembrī aizdomās par krāpšanu arestēja MZK ģenerāldirektoru Igoru Aleksejevu, ģenerāldirektora vietnieku Romānu Guseļņikovu un "Вест Бэнк" prezidentu Iļju Krasņevski. Pēdējais, kā norāda "Meduza", no minētajiem uzņēmumiem pieder (99%) Kipras ofšoram "Westbanq Limited", kam tagad pieder Krievijas MKB un Latvijas "West Kredit". 2018. gadā Sergejs Maļikovs atzina, ka ir vienīgais patiesā labuma guvējs "Westbanq Limited".

Pilns raksts portālā "Meduza" pieejams šeit.

Source

DELFI Bizness

Tags

ABLV Bank Ainārs Šlesers Banku sektors Centrālā vēlēšanu komisija Saskaņa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form