Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendāciju ieviešanā, lai nepieļautu Latvijas iekļaušanu tā saucamajā "pelēkajā sarakstā", resursus nedrīkst taupīt, piektdien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
Viņa norādīja, ka viens no svarīgākajiem parlamenta un nākamās valdības darbiem būs nodrošināt būtisku progresu "Moneyval" rekomendāciju ieviešanā, lai nepieļautu Latvijas iekļaušanu tā saucamajā "pelēkajā sarakstā".
Ja Latvija nonāktu "pelēkajā sarakstā", sadārdzinātos Latvijas uzņēmējiem un tautsaimniecībai pieejamais finansējums, sāktos kavējumi starptautisko maksājumu veikšanā, citu valstu bankām un kontroles institūcijām pievēršot pastiprinātu uzmanību maksājumiem no Latvijas, kas negatīvi ietekmētu arī Latvijas uzņēmēju eksporta un importa operācijas. Tāpat pasliktinātos arī Latvijas investīciju vide.
Šo seku rezultātā arī Latvijas tautsaimniecības izaugsme būtu lēnāka un tā vietā, lai plānotu attīstību, uzņēmumiem būtu jāpieliek lielākas pūles ar ikdienas darbību saistītu problēmu risināšanai, skaidroja Razmusa. Tas varētu daļai uzņēmumu likt izšķirties pārnest savu pamatdarbību uz citām valstīm, it īpaši tos uzņēmumus, kas jau šobrīd ir ieguldījuši ārvalstīs, tur atverot savas ražotnes vai Latvijā darbojošos uzņēmumus ar ārvalstu kapitālu. Tas nenoliedzami mazinātu arī Latvijas ekonomikas attīstības potenciālu ilgākā laika periodā.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece atgādināja, ka būtisku progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmas efektivitātes paaugstināšanā jāpaveic līdz 2019. gada beigām, bet faktiski - rudenim, kad tiks veikts progresa izvērtējums.
Risku samazināšana finanšu sektorā nākamajai valdībai ir jāīsteno apņēmīgi, uzlabojot Latvijas reputāciju, nodrošinot nepieciešamos resursus Kontroles dienestam, Valsts ieņēmumu dienestam, stiprinot tiesībaizsardzības institūcijas. Tas nodrošinās pozitīvu ilgtermiņa ietekmi ne tikai uz finanšu sektoru, bet arī uz ekonomikas izaugsmi.
Jau vēstīts, ka "Moneyval" noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tā ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.
