Nabadzības riskam pakļauti 407 tūkstoši iedzīvotāju
Foto: F64

2019. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 407 tūkstoši jeb 21,6% iedzīvotāju – par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2020. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, arī nabadzības riska slieksnis pieauga līdz 441 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2018. gadā – 409 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2019. gadā sasniedza 927 eiro mēnesī (2018. gadā – 860 eiro mēnesī).

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (35,9 %) un vismazākais – Rīgā (15,9 %) un Pierīgā (16,1 %). Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,9 % iedzīvotāju, Vidzemē – 25,3 % un Zemgalē – 20,7 % iedzīvotāju.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nabadzības risks ir audzis ģimenēm ar bērniem. Īpaši strauji nabadzības risks palielinājās starp ģimenēm ar vienu pieaugušo un bērniem, to īpatsvaram pērn sasniedzot 30,6% (kopš 2018. gada pieaugums par 4,4 procentpunktiem). Ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem nabadzības risks pieauga par 1,7 procentpunktiem (no 11,1% 2018. gadā līdz 12,8% 2019. gadā) un ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem – par vienu procentpunktu (no 16,7% 2018. gadā līdz 17,7% 2019. gadā). Bērniem vecumā līdz 17 gadiem nabadzības risks pieauga par 1,3 procentpunktiem – no 14,5% 2018. gadā līdz 15,8% 2019. gadā.

Joprojām visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2019. gadā tādu bija 71,7% (2018. gadā – 74,9 %). Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā sabiedrības grupa bija 30% vientuļo personu vecumā līdz 64 gadiem (2018. gadā – 31,7%).

2019. gadā vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,2%), savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (51,7%) un pensionāri (46,5%).

Pēdējo gadu laikā nedaudz palielinājās sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2019. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 16,8 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 38,4% iedzīvotāju. 2018. gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 16,4 procentpunktiem un 2017. gadā – 15,8 procentpunktiem.

Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2020. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kas tika veikta no 1. februāra līdz 24. augustam. Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu COVID-19 izplatības dēļ no 13. marta tika pilnībā pārtrauktas klātienes intervijas, un aptaujas tika veiktas pa telefonu.

Apsekojumā aptaujāti 6,1 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,1 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. 2021. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2020. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Centrālās statistikas pārvalde
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form