Lai varētu naudu krāt un ieguldīt, ir jābūt finanšu līdzekļiem, kas netiek izmantoti galvenajām ikdienas vajadzībām – pārtikai, mājoklim, komunālajiem maksājumiem, sakaru pakalpojumiem. Pirmais solis, lai saprastu, kur nauda tiek tērēta un vai ir iespējams kaut ko ietaupīt, ir savu finanšu pārskatīšana un dokumentēšana. Par to arī raidījumā “Nākotnes kapitāls” runā finanšu treneris, programmas “Neatkarīgais investors” un raidījuma “Pieci.lv” vadītājs Valters Vestmanis. 

Viņš atzīst, ka, augot “vienkāršā latviešu” ģimenē, pats ar investēšanu un šādiem finanšu jautājumiem nesaskārās un reāla iepazīšanās ar finanšu pasauli un investīcijām notika, mācoties universitātē un sākot strādāt finanšu nozarē. “Pirmais ieguldījums man īstenībā arī nebija nekas šausmīgi interesants, tas bija trešais pensiju [līmenis],” saka Vestmanis, norādot, ka pirmais ieguldījums tirgos tiešākā veidā bija plaši diversificēts attīstīto valstu indeksu fonds: “Tas bija pirmais tāds, ko ārpus trešā pensiju līmeņa pats nopirku.”

Arī šobrīd viņa portfelis, kā pats saka, nav nekas “šausmīgi aizraujošs”. Proti, tur ir šie paši indeksu fondi, trešais pensiju līmenis, ļoti maza daļa ir kriptovalūtas, kas nopirktas tikai tādēļ, lai pasekotu tirgum, un nekustāmais īpašums, kurā viņš pats dzīvo. 

Par kriptovalūtām viņš saka, ka ātri sapratis – tas viņam nav īsti “pa ceļam”. 

Arī individuālu uzņēmumu akcijas viņš nemeklē. “Ja tiešām tas patīk, tiešām tev patīk meklēt uzņēmumus, analizēt tos, mēģināt uzminēt, kas tirgū notiks, ja tas ir tāds kā sava veida hobijs, kas rada lielu prieku, tad to var darīt, tas var būt interesanti. Mani pašu tas nav īsti nekad tā līdz galam interesējis,” saka Vestmanis, piebilstot, ka, lasot grāmatas par tirgus pareģošanu, ir sapratis, ka tā ir nelietderīga lieta, ja vēlies nopelnīt naudu.