Lai gan, kā liecina “Citadeles” veiktās aptaujas, jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem ir vienisprātis, ka taupīšana un uzkrājumu veidošana ir labākais, ko var iesākt ar naudu, vienlaikus tieši šīs vecuma grupas iedzīvotāji Latvijā visbiežāk nezina neko daudz par pensiju līmeņu sistēmu vai citām naudas uzkrāšanas iespējām. Un, kā sarunā ar “Delfi Bizness” norāda Purgailis, tas attiecas ne tikai uz jauniešiem – kopumā Latvijā finanšu pratība ir zemā līmenī.

Es arī, aptaujājot paziņas un cilvēkus sev apkārt, secināju, ka pat ekonomiski aktīvi, turīgi cilvēki nezina īpaši daudz par veidiem, kā uzkrāt līdzekļus. Tātad droši vien ir jāsāk no paša sākuma: kas ir svarīgākais, kas cilvēkam būtu jāsaprot par pensiju līmeņiem? 

Latvijā pensiju sistēma ir būvēta uz trīs pensiju līmeņu fundamenta. Pirmais līmenis un otrais ir obligātā sastāvdaļa, trešais ir brīvprātīgs. Tātad no ieturētajiem nodokļiem 20% tiek novirzīti pensijas uzkrājumam – 14% pirmajam līmenim un 6% otrajam līmenim. Runājot par otro līmeni, cilvēki var paši izvēlēties, pie kura pārvaldnieka to veidot un kādu plānu izvēlēties. Šobrīd tirgū ir septiņi pārvaldnieki un, šķiet, 29 ieguldījumi plāni. Tie atšķiras ar ieguldījuma stratēģiju. Ir tādi, kad iegulda līdz pat 100% uzņēmumu akcijās, ir plāni, kuriem ir mazāks akciju īpatsvars – 50%. Ir arī ar 25%, un ir konservatīvie plāni, kas iegulda tikai obligācijās vai noguldījumos bankās. 

Trešais līmenis ir brīvprātīgais uzkrājums. Šis uzkrājums neveidojas no nodokļiem, bet pašam būtu jāskaita nauda brīvprātīgi šajos fondos.

Kopumā, jāsaka, Latvijas pensiju sistēma starptautiski tiek novērtēta labi. Sistēma ir būvēta, lai vecumdienās saņemtu pienācīgu pensiju, bet, lai to sasniegtu, jāizmanto visi trīs līmeņi. Ar pirmo un otro līmeni, pēc aplēsēm, izdodas aizvietot savus ienākumus tikai par 50%. Attiecīgi, dodoties pensijā, ienākumi izteikti kritīsies.