Foto: LETA
Nebanku aizdevēji šogad pirmajā pusgadā no jauna izsnieguši 84,5 miljonus eiro īstermiņa un vidēja termiņa patēriņa aizdevumos, kas ir par 13% vairāk nekā 2015.gada pirmajā pusē, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Apjoms audzis, jo nebanku aizdevēji mazāk piedāvā iespēju aizņemties mazas summas un cilvēki aizņēmās lielākas summas. Būtiski - par 54,6% - audzis no jauna izsniegto aizdevumu apjoms aizdevumiem ar atmaksas grafiku, žurnālistiem pastāstīja asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš. Pēc skaita šogad pirmajā pusgadā izsniegto nebanku kredītu skaits bijis līdzīgs pērn pirmajā pusgadā izsniegtajam skaitam.

Lielākā daļa no pirmajā pusgadā izsniegtajiem aizdevumiem jau ir atmaksāti.

Asociācijas biedru kredītportfelis jūnija beigās bija 79,7 miljoni eiro, un 72% bija kredīti bez kavējuma. Pagājušā gada pirmajā pusē bez kavējuma bija 68% no izsniegtajiem kredītiem. Āboltiņš pauda viedokli, ka šis rādītājs pilnībā neatspoguļo kredītu atmaksas disciplīnu, jo daudzi gada pirmajā pusē paņemtie īstermiņa aizdevumi ir jau atmaksāti.

Šī gada sākumā asociācijā ietilpstošo nebanku kreditētāju kopējais kredītportfelis bija 80,4 miljoni eiro.

Āboltiņš pauda pārliecību, ka nozares uzņēmumi uzmanīgi vērtē aizņemties gribētāju maksātspēju, pirmajā pusgadā 64% no jauno klientu pieteikumiem saņēma atteikumu aizdevuma lūgumam. Tas nozīmē, ka spēkā esošais regulējums kopā ar nozares pašregulācijas pasākumiem ir devis pozitīvu efektu klientu maksātspējas vērtēšanā, uzskata asociācijas vadītājs.

Potenciālo klientu maksātspējas vērtēšanā nebanku kreditētāji izmanto gan iekšējās, gan ārējās datubāzes. Iekšējās datubāzes sniedz ziņas par klientu maksāšanas vēsturi un kavējumiem, kā arī par krāpniecisku darījumu esamību un riskiem. Ārējās datubāzes sniedz ziņas par klientu maksāšanas vēsturi, kavējumiem, kā arī par maksātspējas pieteikumiem. Analizējot ziņas par klientiem, tiek ņemta vērā klienta norādītā informācija par brīvajiem līdzekļiem, tiek pārbaudīts klienta norādītā telefona numura un e-pasta statuss, kā arī tiek veikta pārbaude par klienta lietoto gala ierīci - datoru, telefonu, planšeti. Asociācija secinājusi, ka klienti pamatā norāda patiesos savu ienākumu apmērus, jo klientu norādīto ienākumu apmērs šogad bijis vidēji 590 eiro, kamēr, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, valstī vidējie neto ienākumi ir 603 eiro. Maksātspējas izvērtēšanā tiek izmantota arī statistikā analīze, kas ļauj aprēķināt kredītspēju.

Kopumā no visiem kredītu pieteikumiem šogad apstiprināti 36%. Piektdaļa saņem atteikumu, balstoties uz uzņēmuma iekšējo datubāzi, 21% saņem atteikumu, balstoties uz ārējās datubāzēs pieejamiem datiem, 8% tiek atteikts aizdevumus neadekvātas ienākumu un izdevumu proporcijas dēļ, 6% saņem atteikumu, jo neatbilst klienta sniegtie dati par mobilā tālruņa numuru un e-pasta adresi, 4% saņem atteikumu pēc tam, kad veikta pārbauda par klienta lietoto gala ierīci. Savukārt 5% saņem atteikumu statistiskās analīzes rezultātā.

Asociācijas dati rāda, ka šogad par 34,5% samazinājās bez maksas jeb bez procentiem izsniegto aizdevumu apjoms. Savukārt par 10,3% salīdzinājumā ar atbilstošu laika posmu pērn samazinājās kredītu pagarinājumu skaits, tostarp par 39,2% samazinājās bez maksas izsniegto aizdevumu pagarinājumu skaits.

Pašlaik lielākā daļa kredītņēmēju ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji - 24% no kredītņēmējiem ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 22% ir vairāk nekā 50 gadus veci, 19% ir vecumā no 25 līdz 29 gadiem, 19% - vecumā no 40 līdz 49 gadiem, bet 16% - vecumā no 20 līdz 24 gadiem.

Šogad janvārī stājās spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, kas ieviesa jaunus nosacījumus ātro kredītu izsniegšanai. Tika noteikts, ka jebkura ar kredītu saistīto izdevumu summa, tostarp kredīta procenti, nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas, kopā nedrīkst pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas. Likumā tika noteikti ierobežojumi kredīta kopējām izmaksām, tika arī noteikts nokavējuma procentu ierobežojums u.c. Āboltiņš pieļāva, ka 2017. gada vidū būs redzams, vai jauno prasību dēļ kāds spēlētājs atstāj Latvijas tirgu.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus finanšu pakalpojumus sniedzošus uzņēmumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!