Foto: LETA
"Nemainīgi augsts" – tādiem vārdiem raksturojams ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn. Salīdzinot ar 2021. gadu, pagājušajā gadā tas nokrities tikai par 0,1 procentpunktu un bija 26,5%. Šādi rezultāti nav labi, bet ne pārsteidzoši, otrdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē secināja tās dalībnieki.

Lai situācija uzlabotos, nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, ir vienisprātis diskusijas dalībnieki.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norādīja, ka dienesta rīcībā ir pietiekami daudz informācijas, lai piekristu, ka situācija ēnu ekonomikā šobrīd patiešām ir tāda, kā secināts pētījumā. Vienlaikus viņa pauda, ka tas nav pārsteigums, jo uzņēmēju organizācijas neesot sajūsmā par VID piedāvātajiem risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanā. Vairāki no tiem šobrīd esot iestrēguši Saeimā.

Nav sliktāk, bet nav arī labi
"Par šā gada ēnu ekonomikas indeksu ir viena laba ziņa un viena slikta", saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Labā ziņa esot tā, ka ēnu ekonomikas pieaugums pēc Covid-19 krīzes šobrīd Latvijā ir apstājies, bet sliktā ziņa ir tā, ka ēnu ekonomikas īpatsvars vēl aizvien vērtējams kā ļoti augsts. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!