Aizvadītais gads pasaulei bijis politisku, humānu un ekonomisku izaicinājumu pilns. Karam Ukrainā novedot pie inflācijas uzplaiksnījuma, šobrīd piedzīvojam monetārās sistēmas pārprogrammēšanu, un šādā vidē kapitāla vērtības saglabāšana ir liels izaicinājums, saka bankas “Citadele” meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” valdes loceklis un fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Andris Kotāns.
Viņš atzīmē, ka 2022. gads ir bijis pagrieziena punkts pasaules ekonomikā – gadiem ilgusī atbalstošā monetārā politika inflācijas rezultātā ir nonākusi strupceļā, izraisot centrālo banku bāzes procentu mērķtiecīgu paaugstināšanu. "Šo inflācijas uzplaiksnījumu diemžēl veicināja traģēdija – karadarbība Eiropas kontinentā. Taču var teoretizēt, ka šāds monetāro notikumu pavērsiens kalpojis kā noderīgs attaisnojums centrālajām bankām beidzot izkāpt no negatīvo likmju apburtā loka," teic eksperts.
Kotāns uzskata, ka, raugoties vidējā un ilgākā termiņā, ļoti iespējams šis ir veselīgs pavērsiens pasaules ekonomikai, kur naudai un kapitālam ir atgriezta pozitīva vērtība, un tas ir pamats veselīgai kapitāla izvietošanai un produktīvai ekonomiskai izaugsmei. "Taču šogad izjutām tikai īstermiņa efektus šai pārejai no viena monetārā režīma uz citu – satricinājumus un perturbācijas, kam finanšu tirgi ir krāšņākais spogulis. Caurmērā visu finanšu aktīvu vērtības ir zemākas kā gada sākumā, īstermiņā iecenojot zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku kapitāla cenu," atzīst "CBL Asset Management" pārstāvis.
Lūkojoties nākotnē, lai gan ziņu lentas turpina būt pārpildītas ar satraucošiem notikumiem, nosacījumi ieguldītājiem vidējā un ilgākā termiņā ir kļuvuši, ļoti iespējams, labvēlīgāki, viņš uzskata. Procentu likmju produktiem (obligācijām, depozītiem utt.) ir atjaunots pozitīvs un daudzviet pat pievilcīgs ienesīgums, un ir izzuduši iepriekš nesamērīgi augsti novērtējumi akciju (sevišķi uz izaugsmi vērstos) tirgos.
Kā finanšu tirgi reaģētu uz potenciālu kara eskalāciju?
Finanšu tirgu un ekonomiku reti spēj pārsteigt viena un tā pati tēma vairākkārt, saka Kotāns. Tas ļaujot domāt, ka tirgus šobrīd ir gatavs absorbēt ievērojami plašāku militāro notikumu scenāriju spektru kā pirms gada. "Tomēr nav jābūt finanšu profesionālim, lai saprastu acīmredzamo – ja konflikts Ukrainā eskalēsies citos līmeņos vai attīstīsies reāla militāra konfrontācija starp ASV un Ķīnu – ieguvēju nebūs, un to redzēsim arī finanšu tirgos. Ar šo militāro rēgu pasaulei un finanšu tirgiem jāsadzīvo, tomēr augstākminētās finanšu vides pārmaiņas un attiecīgi uzaudzētais atdeves potenciāls dod zināmu optimismu vismaz vidējā termiņā," viņš saka.
Kur ieguldīt, lai cīnītos ar inflāciju?
"Neērtā taisnība ir tāda, ka faktiski neeksistē instrumenti, kas bez riska uzņemšanās pilnībā spēj segt inflāciju. ASV jau redzam gada inflācijas tempu palēnināšanos, un šai tendencei būtu jāsasniedz Eiropa 2023. gada pirmajā pusē. Lai arī kāds precīzi ir pēdējo 12 mēnešu inflācijas cipars, atrodamies fundamentāli atšķirīgā situācijā kā iepriekš. Obligācijas un to fondi kļuvuši par reālu alternatīvu naudas ieguldījumiem. Piemēram, cīņā ar inflāciju jau var noderēt salīdzinoši drošās attīstīto valstu investīciju reitinga korporatīvās obligācijas, kuru ienesīgums līdz dzēšanai Eiropā šobrīd svārstās 3.0% - 3.3% diapazonā (ilustrācijai 5 gadu termiņā). Augstāka riska obligāciju fondiem, kas iegulda zemāka reitinga uzņēmumu parāda vērtspapīros vai attīstības valstu tirgos, portfeļu vidējie ienesīgumi uzlēkuši daudz iespaidīgāk līdz 6% - 8% EUR izteiksmē, tomēr šajā segmentā kāda daļa no ienesīguma jārezervē kredītzaudējumiem, kādi neizbēgami tirgos dažviet būs uz izaicinošās ekonomikas izaugsmes fona," skaidro Kotāns.
Vienlaikus nav mainījies tas, ka, lai ar savām investīcijām censtos apsteigt inflācijas tempus, vidējā termiņā bez ieguldījumiem akcijās neiztikt, atzīst eksperts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
