"Filma ir par iekāri, instinktiem, kaisli," tā par nule kinofestivālā "Lielais Kristaps" pirmizrādi piedzīvojušo filmu "Mona" intervijā "Latvijas Avīzei" teic režisore Ināra Kolmane, norādot, ka estētika mēdz būt arī naturāla un skarba. Viņa arī iepriekš uzsvērusi, ka jaunais kino darbs nav šausmu filma, bet gan pasaka pieaugušajiem.
"Piekritīsiet, neviens normāls pilnbrieda vīrietis, iekārojot un domājot par sievieti, neredz viņu rozā peņuāros un krellēs sev blakus. Viņš redz, kā viņš viņu paņem, es atvainojos… Man teikuši, ka seksa ainas uz ekrāna ir kā gleznas, taču, tiesa, ļoti naturālas. Estētika mēdz būt arī naturāla vai skarba. Zinām daudzus skandalozus māksliniekus, kuri savai mākslai izmantojuši pat mirušus dzīvniekus. Nesaku, ka man tas ir tuvi, bet estētika nenozīmē rozā puķītes un neaizmirstulītes," pauž režisore, kuras filma "Mona" jau izpelnījusies dažādas kritiķu atsauksmes un lielu skatītāju interesi.
Kolmane sarunā ar "Latvijas Avīzi" uzsver, ka viņai kā režisorei, gan kā scenārija autoram, radot filmu, šķitis svarīgi nobalansēt uz naža asmens, izmantojot kontrastus. Arī tik spēcīgus kā dzīvība un nāve.
"Tādēļ filmā arī iekļauta naturāla teliņa dzimšanas aina. Ārzemju kolēģi jautājuši: kā samontēts ka neredz dublieri? Patiesībā Kristīne Belicka savām rokām pieņēma gotiņas dzemdības. Viņa ir drosmīga un talantīga aktrise. Esmu arī lepna, ka mūsu filmas dēļ nav gājis bojā neviens dzīvnieks. Pateicoties Valmieras kombināta strādniekiem, iekļāvāmies ražošanas procesā, konveijers apstājās tikai tik, cik atļauj sanitārie apstākļi. Filmas jēgas atklāsmē man bija svarīgs šis konveijers kā tādas dzīves atspoguļotājs, kura mūs ierauj savās dzirnās," filmēšanas gaitu atceras režisore, pastāstot arī gadījumu, ka gotiņa, kura filmā bēg no nāves, realitātē uz filmēšanu tika atvesta pa ceļam uz kautuvi. Viņa bijusi tik lieliska aktrise, ka filmas producents par prieku visai komandai viņu izpirka, izglābjot dzīvību.
Par galvenās vīriešu lomas atveidotāja – lietuviešu aktiera Sauļa Balanda izvēli, Kolmane stāsta, ka brīdī, kad meklēts Tomasa tēls visi potenciālie latviešu pretendenti bijuši aizņemti darbā seriālos un arī šķituši savādāki, nekā iecerēts.
"Man likās, ka Tomasam jābūt ļoti egoistiskam, ciniskam. Viņš nav nekāds pozitīvais tēls, bet sausais, naudas pārņemtais egocentriķis biznesmenis, kurš nav pieradis zaudēt. Man pozitīvie tēli patiesībā ir Henks un Arkādijs, lopkautuves strādnieki, kuri savā būtībā ir labāki veči, vismaz attiecībā pret Monu," savu skatījumu uz filmas tēliem "Latvijas Avīzei" klāsta režisore.
Viņa slavē lietuviešu aktieri, kurš visu lomu iemācījās latviski, tomēr filmēšanas laukumā nav sajusti nedaudz neloģiskie uzsvari un pauzes, lēnāk nekā dzimtajā valodā izteiktie vārdi. Tāpēc filmā Tomass runā Ivara Pugas balsī.
Jautāta, kāpēc filmas tapšana ieilgusi un tikai septiņus gadus pēc filmēšanas uzsākšanas tā nonākusi uz lielajiem ekrāniem, Kolamne atbild, ka bijusi uzlikta ļoti augsta estētiskā un sižetiski fantasmagoriskā latiņa.
"Vispirms – par spīti Latvijas krīzei – negribējās visu sabojāt ar sliktu montāžu vai videoversiju. Mums ar producentu Jāni Juhņēviču nebija šaubu, ka uzstādītā kvalitātes latiņa jānotur. Un vēlāk, burtiski pāris dienas pēc manas atgriešanās no Islandes, kad likās, filma teju, teju būs gatava, pēkšņi visu pasauli skāra negaidītais šīs ziemeļvalsts ekonomiskā satricinājuma bums. Ja mūs neatbalstītu uzņēmēji Andris Grasmanis un Kārlis Ērglis, turpināt darbu būtu grūti. Un vislielākā pateicība par to, ka filma beidzot nonāk pie skatītāja, pienākas filmas asociētajai producentei Vitai Libertei un viņas domubiedriem," stāsta režisore.
Foto: Filmas 'Mona' pirmizrāde