Kalendārā gada beigas ir brīdis, kad jau zināmi aizejošā gada ienākumi un var aprēķināt maksimālās iemaksas uzkrājumā, par kurām būs iespēja saņemt IIN atmaksu. Līdz ar to šajā periodā parasti aktīvi tiek atvērti jauni līgumi un esošos līgumos tiek veiktas papildu iemaksas, skaidro "Swedbank" apdrošināšanas un investīciju jomas eksperts Kristaps Kopštāls.
Viņš min trīs iemeslus, kas šogad jo īpaši motivē iedzīvotājus aktīvāk izmantot uzkrājumus, kuros iespējams saņemt IIN atmaksu. Šogad vēl ir atsevišķs iemaksu limits, par kuru iespējams saņemt IIN atmaksu: 10% no bruto algas iemaksām privātajos pensiju fondos jeb pensiju 3. līmenī un atsevišķs 10% limits no bruto algas iemaksām uzkrājumā ar dzīvības apdrošināšanu. No nākamā gada šis 10% no bruto algas iemaksu limits būs kopējs gan iemaksām pensiju 3. līmenī, gan uzkrājumā ar dzīvības apdrošināšanu, kā arī papildus tiks ieviests iemaksu summārais limits 4000 eiro. Tas motivē iedzīvotājus vēl pēdējo reizi izmantot šo atsevišķo limitu bez summārā ierobežojuma un veikt papildu iemaksas.
Par šogad veiktajām iemaksām vēl būs iespējams saņemt IIN atmaksu 23% apmērā, bet no nākamā gada IIN atmaksas likme būs 20%. Laikā, kad depozītu procentu likmes tirgū ir ļoti zemas, uzkrājumi ar iespēju saņemt IIN atmaksu ir īpaši pievilcīgi, skaidro "Swedbank" eksperts.
No janvāra stāsies spēkā arī likuma grozījumi, kas noteic, ka uzkrājumam ar dzīvības apdrošināšanu minimālais termiņš nodokļu atvieglojumiem tiek palielināts no pieciem līdz 10 gadiem. Tā ir papildu motivācija atvērt līgumu vēl šogad, atzīmē Kopštāls.
Portāla "Delfi" aptaujātie eksperti atzīst – interese par uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produktiem šogad gada pēdējos mēnešos ir īpaši augsta.
"Luminor" Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Normunds Rudzītis stāsta, ka šogad gada beigās klientu interese par uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produktiem ir aptuveni divas reizes lielāka nekā citu gadu nogalēs. Salīdzinot 2017. un 2016. gada septembra, oktobra un novembra datus, šogad noslēgts par 34% vairāk līgumu. Savukārt 2016. gada nogalē tika noslēgts par 15% vairāk līgumu nekā 2015. gadā tādā paša periodā.
Bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Life" valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne domā, ka šis gads uzņēmumam būs īpašs ar rekordlielu noslēgto uzkrājošās apdrošināšanas līgumu skaitu – tas būs aptuveni divas reizes lielāks nekā pērn. "Visticamāk, tas skaidrojams tieši ar plānoto nodokļu reformu, kas stāsies spēkā 2018. gada janvārī un samērā būtiski ietekmēs dzīvības apdrošināšanas ar līdzekļu uzkrāšanu klientus," secina Jērāne.
"SEB Dzīvības apdrošināšanā" šogad novembrī noslēgto uzkrājošās apdrošināšanas līgumu skaits audzis par 15%. Audzis arī vidējais iemaksu apjoms. Tomēr "SEB Dzīvības apdrošināšanas" vadītāja Kristīne Lomanovska prognozē, ka pakalpojums būs pieprasīts arī nākamgad, kad tiek lēsts vismaz 10% pieaugums. Lomanovska pauž pārliecību, ka iedzīvotāji ir gatavi jauniem nosacījumiem attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas līgumiem, jo desmit gadi ir adekvāts termiņš uzkrājumu veidošanai. Speciāliste atzīmē, ka dzīvības apdrošināšanas nozarē aizvien nozīmīgāka kļūst arī dzīvības riska apdrošināšana, kas arī ir svarīga daļa no ilgtermiņa finanšu plānošanas un palīdz pasargāt ģimenes labklājību no neparedzētiem izdevumiem. SEB dzīvības riska apdrošināšanas apjomi šogad auguši par turpat 40%.
Arī apdrošināšanas sabiedrība "Ergo" novērojusi, ka noslēgto līgumu skaits dzīvības apdrošināšanā diezgan strauji pieaug. Jau šī gada 11 mēnešu rezultāti rāda, ka noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu skaits audzis par 30%. "Ergo" prognozē, ka decembrī līguma skaita pieaugums būs vēl straujāks nekā 11 mēnešos, jo pēdējo gadu statistika liecina, ka parasti decembrī vidēji tiek noslēgts par 50% vairāk līgumu nekā parējos gada mēnešos.
Savukārt nākamā gada pirmajā pusē gaidāms neliels aktivitātes kritums, jo liels skaits līgumu jau būs noslēgti šogad. Gada otrajā pusē situācija gan atkal stabilizēsies un gaidāms līdzvērtīgs biznesa apjomu pieaugumu, kāds tas vidēji bijis pēdējo gadu garumā, prognozē "Ergo" Dzīvības un veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads.
Par gaidāmajiem likumu grozījumiem viņš norāda, ka nekur pasaulē piecu gadu dzīvības apdrošināšanas līgumiem nav noteikta iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus, tāpēc izmaiņas šajā regulējumā bija jau iepriekš prognozējamas.
