Foto: Shutterstock
Tuvojoties Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata termiņa beigām decembra otrajā pusē, politiķiem, kuru uzdevums saskaņā ar likumu ir izvēlēties un amatā apstiprināt bankas prezidentu, it kā jāveic tikai zināms rutīnas darbs – kandidātu atrast, izvērtēt, iecelt amatā. Taču šoreiz, pateicoties diviem īpašiem apstākļiem, kādu nebija iepriekšējās reizēs, kad Saeimai bija jābalso par Latvijas Bankas prezidenta apstiprināšanu, uz politiķu un viņu meklēto kandidātu pleciem gulstas īpaši smaga atbildības nasta.

Paredzams, ka pirmdien, 4. novembrī, valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē tiks dots starta šāviens formālajam Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu atlases un izvērtēšanas procesam, pirms galīgi izvēlētais tiks virzīts uz apstiprināšanas balsojumu decembra sākumā. Novembra pirmajā nedēļā arī Saeimā varētu sanākt visu frakciju padome, lai vienotos par bankas prezidenta vēlēšanu procesa gaitu un termiņiem.

Pirmo reizi mūsu valsts vēsturē Latvijas Bankas vadības grožus savās rokās tur nu jau kādu laiku aizdomās par korupciju apsūdzēta persona. Spēkā esošais likums neļāva Saeimai no amata atbrīvot Rimšēviču, un arī viņš pats nav atkāpies pēc sabiedrības un politiķu spiediena.

Milzīgs, šausmīgs, starptautisks kaitējums Latvijas un pašas bankas reputācijai – tā politiķi un eksperti vērtē šo situāciju, kas ļoti lielā mērā ietekmē arī nākamā bankas vadītāja izvēli. No Rimšēviča pēcnācēja amatā tiek sagaidītas īpašas spējas, lai šo kauna traipu no bankas un valsts fasādes nomazgātu.

Pēc Rimšēviča sāgas politiķi ķērās pie likuma par Latvijas Banku grozīšanas, lai nākotnē izvairītos no līdzīgām situācijām, – paredzot papildu nosacījumus, kādos gadījumos bankas augstākās amatpersonas var atbrīvot no amata, kā arī saīsinot amata termiņu no sešiem gadiem uz pieciem, nosakot pēc kārtas divu termiņu ierobežojumu un samazinot bankas valdes sastāvu no sešiem uz četriem locekļiem. Likuma grozījumi jau pieņemti otrajā lasījumā un drīzumā tiks apstiprināti galīgi.

Atverot likumu grozījumiem, izskatīšanas gaitā Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosināja arī līdz 2020. gada 31. oktobrim sagatavot un iesniegt likumprojektu par Latvijas Banku, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai. Lai gan gala lēmums vēl nav pieņemts, politiķi par to jau runā kā par faktu, ar kuru jārēķinās. Un tas kļūst par otru svarīgo mērauklu jeb uzdevumu bankas prezidenta kandidātu atlases gaitā.

Zem lupas arī politiķu reputācija

Tomēr Latvijas Banka nav vienīgā, kuras reputācija ir uz spēles, jo zem lupas šoreiz arī pašu politiķu reputācija. Pēdējā mēneša laikā plašsaziņā izskanējuši dažādi iespējamo kandidātu vārdi, un dažas no koalīcijas partijām jau tikušās ar minētajām personām. Šīs tikšanās dažviet medijos jau nodēvētas par dūmu aizsegu patiesajam kandidātu izvēles procesam aizkulisēs, no kurienes pēdējā brīdī tikšot izvilkts pārsteiguma kandidāts.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!