'Norvik banka' no Latvijas grib piedzīt 200 miljonus eiro
Foto: LETA

"Norvik banka" un tās īpašnieki prasībā šķīrējtiesā no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, otrdien preses konferencē sacīja aizdomās par kukuļņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas Bankas prezidents pauda, ka "Norvik bankas" lielākais akcionārs "Grigorijs Guseļnikovs vēlas saņemt no Latvijas valsts 200 miljonus jeb aiziet no šejienes un atstāt šo komercbanku Latvijas valstij". "Es domāju, ka Latvijas valsts zināmā mērā šobrīd veic "lāča pakalpojumu", viņam palīdzot apliecināt, ka Latvijā ir uzsākti šie te procesi, kas viņam ļaus atsaukties un demonstrēt, ka Latvijas valstī notiek visādas lietas, un viņš varēs šādā te veidā palielināt savas iespējas vinnēt Latviju," skaidroja Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat viņš minēja, ka bijusī "Aizkraukles banka", ko tagad sauc "ABLV Bank", gribējusi mainīt likumu un ielikt viņa vietā "kādu paklausīgu cilvēku un ar Latvijas Bankas rokām glābt savu banku". Savukārt citas bankas "grib atdarīt par pāridarījumiem un sava biznesa ieņēmumu mazināšanu".

Vienlaikus viņš norādīja, ka visi apvainojami ir nepatiesi un viņš nav ne no viena "neko spiedis vai saņēmis kukuli".

Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka Guseļņikovs ir cilvēks, kas līdz ar "Norvik bankas" akciju iegādi solījis Latvijā attīstīt jaunus maksāšanas produktus, ieguldīt 100 miljonus, bet 2014. gada laikā aizmuguriski kārtojis darījumus, kas slēpj patiesos naudas īpašniekus, kā arī naudas izcelsmi. Tāpat Guseļņikovs bijis tas, kas mēģinājis aplinkus un slepus tikties ar Rimšēviču, lai pastāstītu par savām grūtībām, tostarp informētu, ka viņa aktīvi uzņēmumā "Winergy" ir arestēti, un lūgtu palīdzību. Guseļņikovs Rimšēvičam teicis, ka viņam ir liela ietekme un viņam ir jāzvana Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram un Ministru prezidentam.

Rimšēvičs informēja, ka 2015. gads "Norvik bankai" beidzās vispār bez audita, retoriski vaicājot, kā tas vispār varēja notikt. Savukārt 2016. gadu šī banka noslēdza ar milzīgiem zaudējumiem. "Situācija pasliktinās būtībā ar katru dienu, arī šai bankai tiek aizvērts ASV dolāru konts. Zaudējumi pieaug," norāda Latvijas Bankas vadītājs, piemetinot, ka "Norvik banka" ar viltu mēģinājusi iegādāties arī Ukrainas "Sberbank", par ko vēlāk Vašingtonā Rimšēvičam pārmetusi Ukrainas Centrālās bankas vadība.

No Rimšēviča teiktā izriet, ka Guseļņikovam bijis bail, ka "Norvik banku" "aizvērs ciet", tāpēc viņš nācis pie Rimšēviča un prasījis palīdzību banku pārdot. Uz šo lūgumu Rimšēvičs esot atbildējis, ka viņš nepārdod Latvijā komercbankas. Pēc šādas atbildes Guseļņikovs noteicis, ka tiesāsies ar valsti, jo viņam ir traucēts attīstīt biznesu un viņam radušies zaudējumi.

Preses konferencē no Rimšēviča izskanēja arī fakts, ka šajā laikā Guseļņikovs "sakārtojis pilsonības lietu" – no Krievijas pilsoņa kļuvis par Anglijas pilsoni. Līdz ar jauno pilsonību viņš ir starptautisks investors un viss, ko Latvijas valsts darījusi, pakļaujas investoru aizsardzības programmai, skaidroja Latvijas Bankas prezidents. "Jāsaprot, ka viņš ienācis Latvijā ar aizņemtu naudu, nav bankas īstais īpašnieks, kādam būs jāatskaitās, kā šo banku vadījis, kā nācies, ka banka ir sodīta, konti ir ciet un situācija pasliktinās, un, iespējams, bankai varētu tikt atņemta licence," sacīja Rimšēvičs.

Vēl pērn Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sodījusi "Norvik banku" par naudas atmazgāšanas gadījumiem. Pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā, iznāk, ka tieši tas bijis "pēdējais punkts", kad Guseļņikovs sapratis, ka Latvijā vairs nav ko darīt un sāk gatavoties Starptautiskai Arbitrāžas tiesai. Rimšēvičs vērtē, ka no Guseļņikova puses tā bijusi izplānota afēra jau no 2013. gada. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas Banka neuzrauga komercbankas un nevar ietekmēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kas ir neatkarīga institūcija, ar neatkarīgu padomi no pieciem cilvēkiem. "Neesmu mēģinājis pārliecināt šos piecus cilvēkus," noteica centrālās bankas vadītājs.

"Man nav ne mazāko šaubu, ka šīs bankas, nesaukšu vēlreiz kuras, man šķiet, ka te ir vairākas, savstarpēji koordinē darbības pret mani un pret Latvijas valsti, jo tās savā starpā koordinē biznesu, koordinē šo te ofšoros noslēptās naudas apkalpošanu un pieskatīšanu. Protams, ka uz "Norvik banku" sākumā krita ēna un, kāpēc viņa īpaši tika pieskatīta, un arī es biju spiests tikties ar bankas jauno īpašnieku, jo bija aizdomu ēna, vai viņš nav saistīts ar bēdīgi slaveno, bijušo "Krājbankas" akcionāru," minēja Rimšēvičs.

Tāpat viņš norādīja, ka nav atsevišķi nopratināts "Norvik bankas" lietā, bet viņam ir uzdoti jautājumi saistībā ar šo procesu. Viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš piemetināja, ka tiesībsargājošā iestāde jautājumus uzdevusi bez advokāta informēšanas, kaut gan bijis zināms, kas ir Rimšēviča aizstāvis.

Patlaban Rimšēvičam nekāda statusa "Norvik bankas" lietā nav.

Jau ziņots, ka prasība tika iesniegta 12. decembrī. "Norvik banka" vēršanos Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International centre for settlement of investment disputes, ICSID) pamatoja ar apstākli, ka Latvijas iestādes pret banku īstenojušas "negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvo pieeju" un tas ir "pretēji Latvijas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām".

ICSID publicētā informācija liecina, ka banka vērsusies šķīrējtiesā, pamatojoties uz 1994. gadā parakstīto līgumu starp Latvijas valdību un Apvienotās Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Prasības iesniedzēju pārstāv starptautisks juridiskais birojs "Quinn Emanuel Urquhart&Sullivan".

ICSID mājaslapā kā prasītāji norādīti "Norvik banka" un Lielbritānijas pavalstnieki Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs, Jūlija Guseļņikova.

Valsts kanceleja ir informēta par lūgumu reģistrēt šķīrējtiesā pieteikumu (prasību) pret Latviju. Valsts kanceleja gatavojas aizstāvībai.

"Norvik banka" ir astotā lielākā banka Latvijā.

2016. gadā banka strādāja ar 9,43 miljonu eiro peļņu, bet 2015. gadā tās zaudējumi bija 10,4 miljoni eiro. "Norvik bankas" revidents "Deloitte Audits Latvia" atteicies sniegt atzinumu par bankas 2015.gada finanšu pārskatu, savukārt neatkarīgā revidenta SIA "PricewaterhouseCoopers" atzinums par "Norvik bankas" 2016. gada finanšu pārskatu ir ar iebildēm.

Source

www.DELFI.lv

Tags

ABLV Bank ASV Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Banka Norvik banka Saulvedis Vārpiņš Valsts kanceleja
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

'Norvik banka' no Latvijas grib piedzīt 200 miljonus eiro

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus