Viens no "Norvik bankas" priekšlikumiem starptautiskās arbitrāžas izbeigšanai pret Latviju ir krāpšanas lietā ierautā vēja parka "Winergy" pārdošana valstij, noprotams no bankas īpašnieka Grigorija Guseļņikova teiktā intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “de facto”.
Apgrūtinājums, ko "Norvik bankai" rada vēja parks Ventspils novadā, ir viens no iemesliem, kādēļ banka decembra vidū iesūdzēja Latviju Pasaules Bankas šķīrējtiesā Vašingtonā, vēsta raidījums.
Raidījums atgādina, ka igauņu investori saņēma bankā 50 miljonu kredītu vēja parka attīstīšanai, bankai radās aizdomas, ka naudu viņiem nevēlas atdot, policija sāka izmeklēšanu par krāpšanu, banka un igauņi noslēdza mierizlīgumu, vēja parks pārgāja bankas īpašumā, taču krimināllieta ir nosūtīta tiesai un vēja parks aizvien ir apgrūtināts. Banku uzraugs to uzskata par riskantu aktīvu, tādēļ bankai piemēro augstākas prasības.
"Šī vēja parkam izsniegtā kredīta summa ir lielāka, nekā maksimālā iespējamā kredīta summa, kas pieļaujama pēc mūsu bankas kapitāla. Formāli tas ir pārkāpums. Bet vai tas ir mans pārkāpums? Tas ir vēsturisks pārkāpums, ko es esmu mantojis," pauž Guseļņikovs.
Viņš skaidro, ka varētu parku pārdot, bet neviens to nepērk, kamēr kompānija "Winergy" ir ierauta krimināllietā. Situāciju varot atrisināt, bankai atsakoties no materiālajām pretenzijām.
Guseļņikovs uzskata, ka "ļoti labs mūsu procesa risinājums" būtu, ja valsts vai kāds tās uzņēmums, piemēram, "Latvenergo" atpirktu vēja parku.
Līdz šim gan "Norvik banka", gan valsts ļoti skopi bija komentējušas starptautiskā strīda iemeslus. Valsts kanceleja iepriekš "de facto" skaidroja, ka vienošanās pirms tiesas netika panākta, jo bankas pārmetumi valstij nebija līdz galam saprotami, bet piedāvātie risinājumi nebija juridiski iespējami.
Jau vēstīts, ka "Norvik bankas" īpašniekam Guseļņikovam nav nojausmas, uz kāda pamata balstīts aizdomās par kukuļņemšanu turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča paustais, ka "Norvik banka" un tās īpašnieki šķīrējtiesā no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro.
"Man nav nojausmas, no kurienes viņš ņēmis šādu ciparu, domāju, ka no gaisa, lai iespaidotu publiku," intervijā portālam "rus.Delfi.lv" atzinis Guseļņikovs.
"Norvik banka" pērn decembrī vērsās Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā ar prasību pret Latvijas valsti, šo prasību pamatojot ar to, ka Latvijas iestādes pret banku īstenojušas "negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvo pieeju".
Iepriekš Guseļņikovs medijiem stāstījis, ka Rimšēvičs izspiedis kukuļus. Kriminālprocess, kurā patlaban Rimšēvičam piemērot aizdomās turamā statuss, gan nav saistīts ar Guseļņikovu. Tomēr Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc "Norvik bankas" iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus.
Guseļņikovs intervijā "rus.Delfi.lv" par nepatiesiem apvainojumiem nodēvē Rimšēviča izteikumus, ka Guseļņikovs aizņēmies naudu, lai iegādātos banku Latvijā, un apmānījis regulatoru.
