Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti šogad jūlijā Rīgā tiksies ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pārstāvjiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) iesniegtā informācija izskatīšanai Ministru kabinetā.
Finanšu sektora attīstības padome šogad aprīlī lēma, ka OECD eksperti veiks FKTK un Kontroles dienesta pieņemto lēmumu auditu. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) toreiz atzina, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Latvijas puse nolēmusi turpināt sarunas ar OECD par papildu pārbaužu tvērumu un atbalstīt to, ka papildu pārbaudes tiek veiktas, balstoties uz Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojumu un tā ietvaros izteiktajām rekomendācijām. FM par sarunu rezultātiem informēs Finanšu sektora attīstības padomi.
Ministrijā arī informēja, ka ir sagatavots sākotnējais papildu pārbaudes darba uzdevuma projekts un OECD eksperti plāno ierasties Rīgā šogad 9.jūlijā līdz 11.jūlijā, lai klātienē, tiekoties ar atbildīgo iestāžu pārstāvjiem, vienotos par darba uzdevumu.
OECD eksperti ir lūguši apmaksāt ceļa un viesnīcas izdevumus ne vairāk kā 3815 eiro apmērā, ko paredzēts pārdalīt no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Jau ziņots, ka Saeima šogad 26.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas, kas paredz Latvijā reģistrētām bankām turpmāk aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā tika izstrādāti ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.
Atbilstoši likumam par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.
