Pagājušajā mēnesī naftas ieguvēju valstu savienība OPEC ar Saūda Arābiju priekšgalā paziņoja, ka samazinās naftas ieguvi, aizbildinoties ar rūpēm par savu un pasaules valstu ekonomiku. Tas pamatīgi saniknojis amerikāņus un citus rietumniekus, kas apgalvo, ka vienošanās ir panākta, lai ieriebtu tiem un atbalstītu karu Ukrainā uzsākušo Krieviju. Neskatoties uz Baltā nama draudiem pārstāt pārdot militāro tehniku un sniegt atbalstu cīņā pret teroristiem, Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pārstāvji savu lēmumu turpināja aizstāvēt arī novembrī un, visticamāk, negrasās piekāpties, tādējādi noturot naftas cenu virs 90 dolāriem par barelu.
Lai gan daudzviet pasaulē notiek steidzīga pāreja uz atjaunīgajiem enerģijas resursiem, nafta vēl aizvien un, kā norāda eksperti, vismaz tuvākajās desmitgadēs būs galvenais enerģijas avots un attiecīgi galvenais ekonomikas dzinulis. Aprēķini atšķiras, bet tiek lēsts, ka pasaulē ik dienu tiek patērēti no 88 līdz 100 miljoniem barelu naftas. Attiecīgi nafta vēl aizvien ir spēcīgs ekonomikas dzinulis, kas arī piešķir lielu varu tās ieguvējvalstīm.
Aizbildinās ar ekonomiku
Lielākās naftas ieguvējvalstis ir ASV, Krievija, Saūda Arābija, Kanāda un Irāka. No desmit valstīm, kas iegūst vislielākos apjomus, piecas ir OPEC dalībvalstis, kas sadarbojas ar Krieviju un citām valstīm organizācijā OPEC+. OPEC+ veido 40% no visa pasaules naftas tirgus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Abonē un lasi vairāk:
