Opozīcija pieprasa sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi par Krājbankas situāciju
Foto: Saeimas administrācija

Politiskās apvienības "Saskaņas centrs" un Zaļo un zemnieku savienības frakciju deputāti iesnieguši Saeimas prezidijā pieprasījumu sasaukt otrdien Saeimas ārkārtas sēdi par situāciju ap Latvijas Krājbanku, informēja SC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešdien SC deputāti vērsās pie premjerministra Valda Dombrovska ar aicinājumu uzstāties Saeimas deputātu priekšā un ticami izskaidrot patieso situāciju ap Latvijas Krājbanku, kā arī izklāstīt parlamentam rīcības plānu bankas kraha seku novēršanai.

Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norāda, ka premjers uz šo aicinājumu nereaģēja, tāpēc SC kopā ar kolēģiem no Zaļo un zemnieku savienības savāca nepieciešamos 34 parakstus, lai tiktu sasaukta Saeimas ārkārtas sēde.

"Uzskatām, ka pašreizējā situācijā Dombrovska kungam ir jāsniedz vērtējums par banku sektoru uzraugošo valsts struktūru darbībām, kuras nespēja novērst Latvijas Krājbankas krahu. Mēs gribam no premjera arī saņemt informāciju par valdības rīcības plānu Latvijas Krājbankas kraha rezultātā cietušo sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupu, uzņēmēju un pašvaldību interešu aizstāvībai. Mēs vēlamies zināt, kā bankas krahs ietekmēs Latvijas valsts budžetu nākamajam gadam, parādsaistības starptautiskajiem kreditoriem un valsts ekonomiku kopumā," norāda Agešins.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.

Krājbankā šobrīd par labu trešajām personām apķīlāti aptuveni 100 miljoni latu, un aizdomās turētā statuss šai lietā piemērots bankas prezidentam IvaramPriedītim, kurš otrdien arī apcietināts, un bankas pastarpinātajam īpašniekam un padomes loceklim, Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam.Savukārt bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem Mārtiņam Zalānam un Dzintaram Pelcbergam Valsts policija trešdienas vakarā noteikusi aizliegumuizbraukt no valsts un tuvoties pārējiem bankas valdes locekļiem, jo tiesa atteica viņus apcietināt.

Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju Krājbanka, kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu - 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota.

Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.