Foto: DELFI

Jaunais "Baltic International Bank" (BIB) padomes loceklis Kofers Bleks nav tipisks baņķieris – viņa karjeras spilgtākie brīži saistīti ar izlūkošanu Āfrikā vai karu pret terorismu Afganistānā. Vēl nesen viņš tika minēts kā viens no kandidātiem Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) vadītāja krēslam jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā. Tomēr bijušais ASV CIP pretterorisma vienības vadītājs apgalvo, ka terorisma apkarošanai un banku nozarei ir ne viena vien kopīga iezīme.

Saruna ar portālu "Delfi" notiek mēnesi pēc Bleka stāšanās amatā BIB padomē. Viņš Rīgā ieradies, lai apmeklētu trešo padomes locekļu sanāksmi. Sevi raksturo, sakot, ka "atvaļinājies no valsts pārvaldes". Uzņēmums, kuru viņš pārstāvēja pēc aiziešanas no CIP un vēlāk arī no ASV valdības – "Blackbird Technologies" – tika pārdots aizsardzības nozares milzim "Raytheon". Izvērtējot, ko vēlētos darīt tālāk, Bleks kļuva par valdes locekli biotehnoloģiju uzņēmumā "Northwest Biotherapeutics". Viņš stāsta, ka ASV viņu uzrunājuši BIB sadarbības partneri. "Es saausos, kad runa ir par valstīm, kur es neesmu bijis," Bleks pamato, kādēļ iespēja strādāt Latvijā viņam likusies interesanta.

"Es atbraucu, un tiešām biju gaidījis ko citu. Es biju gaidījis kaut ko pelēku, tumšu un nomāktu. Bet patiesībā jūs varētu izaicināt Vīni. Jo īpaši, [mani pārsteidza, ka] cilvēki ir tik šokējoši jauki. Man rādītājs vienmēr ir tas, vai viesmīļi un pārdevēji ir laipni. Ja es viņiem pasaku, ka esmu amerikānis, un viņi joprojām ir jauki, tas tiešām ir kaut kas jauns," viņš smejas. Bet vēl vairāk viņu pārsteigušas vietējo iedzīvotāju valodu zināšanas, kas brīžiem apmānījušas pieredzējušo izlūkdienesta profesionāli, kurš noturējis rīdziniekus par amerikāņiem. BIB vadību viņš raksturo kā augstu principu labus cilvēkus, kas cenšas strādāt sarežģītos apstākļos, tādēļ darba piedāvājums viņam šķitis saistošs. Savukārt aizdomas par bankas iesaisti aizdomīgos darījumos Bleks notrauš, apgalvojot, ka kredītiestāde strādā, lai izslēgtu netīras naudas nonākšanu tajā. Kā noprotams, nodrošināšanās pret to būs viens no bijušā spiega un terorisma apkarotāja pienākumiem.

"Neatkarīgi no tā, vai tā ir vēža izpēte, biotehnoloģijas vai bankas, ir apbrīnojami, ka viņi ir tik dziļi iegrimuši savā amatā un prasmēs, ka vienmēr nāk par labu, ja atnāk kāds no malas un saka: "Vai jūs esat domājuši, ka to varētu darīt šādi?" Atbilde vienmēr ir: "Nē, neesam.""

Kādas ir pretterorisma un banku nozares līdzības?

Cik jums ir laika? Patiesībā [nozares] ir šokējoši līdzīgas. Pretterorismā es pavadīju pēdējos 12 savas karjeras gadus [CIP], bet pirms tam strādāju citās [izlūkošanas] jomās. Liela nozīme pretterorismā ir tam, ko tagad sauc par finanšu pretterorismu.

Kad es sāku savu karjeru, tad ja finanšu jomā eksistēja terorisma apkarošana, tad ļoti nedaudz. Es biju atbildīgais, bet man nebija īpašas vēlmes pie tā ķerties, jo tas ir laikietilpīgi, patērē lielus cilvēkresursus un ir dārgi. Tajā laikā tu centies apsteigt un apturēt teroristus, pirms viņi nogalina cilvēkus.

Mūsu uzraugi – Senāts un Kongress – tajā bija ļoti ieinteresēti narkotiku apkarotāju panākumu dēļ. Viņu pieeju kādu laiku atspoguļoja teiciens: "Sekojiet naudai." Rietumu puslodē narkotiku tirgotāji bija tik veiksmīgi, ka nelikumīgi iegūto līdzekļu pārvietošanas jautājums bija loģistikas problēma. Viņi plastmasā ietina kaudzēm naudas, slēpa to sienās, paletēs, lidmašīnās. Lai noskaidrotu, kas aiz tā stāv, taktika bija sekot naudai, kam galu galā vajadzēja aizvest pie priekšnieka.

Mani mudināja [uz pretterorismu] skatīties šādā veidā, ko es arī darīju. No vienas puses, to ir iespējams izdarīt, tomēr pretēji narkotiku biznesam nav nepieciešams daudz naudas, lai nogalinātu cilvēkus.

Viens no jautājumiem bankām, jo īpaši bankām Latvijā un tām, kas nav korespondentbankas, ir regulatora un ASV intereses. Ne tikai tās, kas attiecas uz naudas atmazgāšanas, bet arī terorisma finansēšanas novēršanu.

Organizētā noziedzība izmanto vājākās bankas

Foto: DELFI

Vai, jūsuprāt, caur Latvijas bankām notiek terorisma finansēšana?

Tajā ir jāpieķer, lai pierādītu, ka tā eksistē. Tomēr var paļauties, ka teroristi pārvietos naudu drošākajā un ātrākajā veidā. Ja tas ir šeit, tad kāpēc ne? Neatkarīgi no tā, vai [terorisma finansēšana] notiek vai nē, tas uztrauc regulatorus un Finanšu darījumu darba grupu (Financial Action Task Force, FATF) un visām bankām jāstrādā, to paturot prātā, lai tās spētu dokumentēt un pierādīt atbilstību diezgan precīzam standartam.

Tas man atgādina par manu iecienītāko analoģiju ASV. Tuvojoties gada izskaņai, man ir jāmaksā ienākumu nodoklis. Agrāk es pats aprēķināju nodokļus, bet tagad man to dara grāmatvedis, jo tas kļuvis pārāk sarežģīti un es vairs to nespēju izprast. Ja tev ir problēma, tu paņem telefonu un piezvani amerikāņu Iekšējo ieņēmumu dienestam. Viņi tev sniegs savu viedokli, tomēr patiesība ir tāda, ka, ja viņi kļūdās, tad tas, ka viņi telefoniski tev teikuši rīkoties šādi, neko nenozīmē. Tā joprojām ir tava vaina.

Tādām bankām kā šī jāatbilst ne tikai Latvijas likumiem, bet arī Eiropas Savienības normām, un tagad jums ir arī amerikāņu regulējums – līdz ar cīņu pret naudas atmazgāšanu un tamlīdzīgi. Varētu domāt, ka ir vienoti standarti un līdzīgas prasības, bet šie regulējumi ir kā atsevišķas nodokļu sistēmas, kas tiek piemērotas viena pāri otrai, kas to padara vēl sarežģītāku.

Kādi ir lielākie apdraudējumi Latvijas banku nozarē, ciktāl jūs ar to esat iepazinies?

Ir vairākas nacionāla mēroga un reģionāla mēroga problēmas, tāpat jāņem vērā ģeopolitiskā situācija un Latvijas atrašanās vieta. Eiropā nav nevienas valsts, kur nepastāvētu organizētā noziedzība. Atcerieties manu analoģiju, runājot par pretterorismu, "sekojiet naudai"? Savulaik, pirms tas tika pamanīts, organizētās noziedzības pārstāvjiem patika amerikāņu kazino. Viņi varēja atvest kravas auto ar naudu, to iepludināt kazino sistēmā, bet sazvērnieki izlikās, ka šo naudu laimēja pie spēļu galdiem. Naudas atmazgātāji – šie cilvēki vienmēr meklēja vietu, kur to var izdarīt. Viņi uzglūn vājākajiem. Pirmā lieta, kas ir nepieciešama, ir vēlme pretoties šāda veida spiedienam, bet regulatora un valdības iesaistei vajadzētu būt kapacitātes nodrošināšanai. Pieprasīt darīt tādas lietas, kas tevi padarītu stiprāku, nevis vājāku. Tas ir kā vēzis – var notikt ar katru, bet atgadīsies vājākajam. Ja tu jau esi slims, ir lielāka iespēja, ka kļūsi par upuri.

Raugoties no reģionālā viedokļa, esot Eiropas Savienības sastāvā, nav nekādas "ugunssienas", kas pasargātu no Grieķijas vai Lielbritānijas negatīvas ietekmes. Otrs aspekts ir ģeopolitiskā situācija: jūs dzīvojat skarbā apkārtnē, jums ir kopīga robeža ar – no amerikāņu skatu punkta –sāncensību raisošu valsti. Attiecībās ar [šo valsti] mums ir savas labās un sliktās puses. Cerams, ka jaunais ASV prezidents, kas drīz stāsies amatā, varēs šīs attiecības virzīt jaunā, produktīvākā līmenī. Ja nē, tad mēs zinām, kā spēlēt savu lomu šādā situācijā, bet tad jārēķinās ar uzbrukumu potenciālu.

Nav noslēpums, ka ASV pastāv krievu organizētā noziedzība. Apšaudes starp krievu un jamaikiešu vai ķīniešu organizēto noziedznieku grupām ir leģendāras. Nav gluži tā, ka tie būtu mežonīgie rietumi, kur visās malās notiktu apšaudes, bet šie vīri ir diezgan skarbi un viņi ir tur, kur atrod iespējas. Jūs esat latviete un redzat, cik daudz iespēju ir šeit, turklāt te ir robeža [ar Krieviju].

Protams, jāpamato, kādēļ [regulējums] ir nepieciešams. Kapitālisma sabiedrībā finanšu institūcijām jābūt peļņu nesošām. Ne augļotājām, bet pelnošām. Tām jāspēj pašām sevi uzturēt. Daudzām institūcijām nav viegli to paveikt, tomēr pastāv arī augstāks mērķis nekā pelnīt naudu. Vismaz šajā bankā tas nav augstākais mērķis. Tai jāspēj sevi uzturēt un pildīt savu misiju, bet tā – un es to neteiktu, ja nebūtu par to pārliecināts – ļoti cenšas papildināt savu klientu bāzi ar investoriem, kas nodrošinātu nepārtrauktību un ilglaicību, labklājības taisnīgu nodošanu pēcnācējiem. Tas ir lieliski, bet turklāt tam jābūt bāzētam vides un sociālas pārvaldības pamatos. Tā ir mūsu 20 – 30 gadu plāna atslēga. Mēs vēlamies pelnīt naudu ar sociāli un pret vidi atbildīgām investīcijām.

Jebkuras brīvas sabiedrības veselība balstās uz dažiem galvenajiem pīlāriem. Mēs parasti uzskatām militārās institūcijas par mūsu aizstāvjiem, bet tas ir tikai viens elements. Līdzvērtīgi elementi ir Latvijas spēja aizstāvēt sevi un tās draugi NATO kontekstā, kur uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem. Tāda ir mūsu politika.

Pēc koledžas mans dēls pavadīja septiņus gadus armijā, kur viņš bija izpletņlēcējs, desantnieks 173. brigādē, kas bija izvietota Itālijā. Ja tajā laikā te būtu sācies karš, tad viņš kopā ar desantnieku bataljonu būtu klāt. Mans dēls droši vien līdz nāvei cīnītos par Latviju. Tādēļ man ir īpaša interese par Latviju – es vēlos, lai tā būtu stipra, vesela. Bez armijas ir arī citi svarīgi pīlāri – tieslietu sistēma, jo likums ir jāpiemēro tā, lai tas būtu taisnīgi un pieejami visiem, citādāk tā kļūst par vājo vietu, kā arī bankas un finanšu sistēma. Caur to jābūt finanšu plūsmai, tai jābūt spējīgai sabiedrībā iepludināt naudu. Ja šīs lietas atņem, tad tik pat labi var iet uz baznīcu, tas nevar strādāt.

Tādēļ, ja man jautā, kāpēc es daru šādas lietas… Tas ir jautri, bet tas arī sniedz gandarījumu. Tas ir svarīgi, tās ir lietas, kam ir jāizdodas. Ir jāatceras, ka šāda izmēra bankas ir nozīmīgas sabiedrības veselībai, ja tām ir kultūra un vērtības, kā tas ir šajā gadījumā. Es daru visu, ko varu, lai to padarītu veiksmīgu, kas ir ieguvums mums visiem. Lielu daļu no sava laika esmu nodienējis Āfrikā, kas, manuprāt, dažreiz ir laboratorija lietām, kas nestrādā. Dažos gadījumos viņi neīsteno lietas, par ko es runāju, cilvēku dzīves kvalitāte ir zema. Daudz ko no tā varētu salabot ar institūcijām un regulējumu, un atbalstu šīm institūcijām, lai tās varētu darīt savu darbu. Noteikumi un regulējums nav radīti, lai apdraudētu uzņēmējdarbību, bet gan, lai palīdzētu to veicināt.

Tiesa gan, šī banka ir iesaistīta izmeklēšanā [un sodīta]…

Tas mani nemaz neatbaida. Ja es uzskatītu, ka te notiek kaut kas negodprātīgs, es būtu viņu ļaunākais ienaidnieks. Ja tu spēlē futbolu, tad, esot uz laukuma, tu vari dabūt sarkano kartīti. Ja tu nespēlē, tad nekad arī nedabūsi sarkano kartīti. Viņi spēlēja, tas tika izmeklēts un pētīts. Ir jāatzīst – viņi varēja būt rūpīgāki, viņu procesi un procedūras varēja būt labākas. Es esmu bijis šādās situācijās valdībā – kad kaut kas noiet greizi, vienmēr var redzēt, ka lietas varēja darīt labāk. Nekad nav bijusi neviena izmeklēšana, kurā es esmu ticis pārbaudīts vai ko es būtu ierosinājis, kur valdība teiktu, ka neko nevarēja izdarīt labāk. Jūs esat žurnāliste, jūs zināt, ka tas tā nenotiek.

Šajā gadījumā es domāju, ka mācība ir gūta. Vajadzēja īstenot plašāku analīzi, procesus un procedūras jāpadara stingrākas. Tas nebija vēlēšanās trūkuma dēļ. Protams, ka tas ir apkaunojoši. Savā ziņā bankas un regulatora sadarbība ir kā kiberdrošības nozare. Man bija uzņēmums, kas strādāja kiberdrošības jomā. Tas bija nebeidzams darbs un uzņēmumam tas ir kā nepārtraukta dāvana. Es dodos pie klienta un saku, ka palīdzēšu tam kļūt stiprākam kiberdrošības ziņā, mēs izpētām situāciju un sakām – slikti cilvēki tev piekļūst šeit, šeit un šeit. Kad tas ir salabots, mēs atgriežamies pēc sešiem mēnešiem un atklājam jaunas problēmas. Tas ir dzīvs un nepārtraukts process. Ja to pieņem un dara labāko, kas ir pa spēkam, tad tā nav problēma.

Foto: DELFI

Jūs minējāt, ka organizētās noziedzības grupas meklē vājāko punktu. Vai jūsu skatījumā Latvija ir viens no OECD vājajiem posmiem?

Man nav tādas perspektīvas, lai par to spriestu. Jums būtu jāstāsta man, cik spēcīga ir jūsu valdība, kāda ir viņu vēlme šādas lietas apkarot, kāda ir viņu kapacitāte, cik labi viņi izmeklē finanšu noziegumus. Ja tu esi vājš visās šajās jomās, tad slikti cilvēki to mēģinās izmantot – tas ir tikpat droši kā tas, ka rīt lēks saule. Tie ir mani dabīgie ienaidnieki. Es nezinu, ko jūs domājat par amerikāņiem, bet, kad mēs skatāmies spogulī, mums izdodas sevi pārliecināt, ka mēs esam "labie puiši", ka mēs cīnīsimies par vājajiem un nevainīgajiem un centīsimies apturēt un uzvarēt tos, kas viņiem vēlas nodarīt ļaunu. Mēs tiešām sevi tā redzam. Tādi cilvēki, tostarp es, gūst gandarījumu, esot ar "labajiem puišiem", kas cenšas darīt to, kas ir pareizi.

Vai klienti no Krievijas padara banku nozari un konkrēti šo banku vājāku?

Es nedomāju, ka vājāku. Atgriežoties pie ģeopolitiskā konteksta – ja jūs vēlaties problēmas Latvijā un NATO, uzbūvējiet ap Krieviju mūri un ļaujiet viņiem vārīties savā sulā. Viņi izlauzīsies un kaut kur radīs problēmas. Tas ir sliktākais veids, kā tikt galā ar tādu organizāciju. Labākais veids, kā to darīt, ir pievienot viņus globālajai sabiedrībai, piespiest viņus kļūt par uzticamu un atbilstošu partneri. Manuprāt, tā būtu liela kļūda, ja Rietumi liegtu ieceļošanu no Krievijas, ierobežot viņus. Protams, ārpus sankcijām, tās ir neaizskaramas un par to nav šaubu. Lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju ir lieliski cilvēki, viņiem būtu jābūt iespējai investēt legāli iegūtus līdzekļus drošā veidā. Ir jāuzmanās no tiem, kas pie naudas tikuši nelikumīgiem līdzekļiem. Bankām kļūst arvien grūtāk noteikt naudas izcelsmi, tomēr tas ir paveicams, un mēs to darām. Nozīmīgs mūsu klientu skaits ir Krievijā, par ko mēs esam priecīgi un novērtējam savas attiecības ar viņiem. Mēs vēlamies, lai viņi savus līdzekļus iegulda mūsu bankā, tomēr tajā pašā laikā slogs pierādīt, ka nauda iegūta likumīgi, ir uz mums un viņiem.

Būtībā bankām jākļūst par izmeklētājiem.

Pēc būtības, jā. Kā jūs varat iztēloties, viss izmeklēšanas pienākums ir uzkrauts bankai, kamēr valdības, ieskaitot manējo, gaida, lai jau pēc izmeklēšanas varētu pakratīt pirkstu un detalizēti izskaidrotu, kā tu savu darbu varēji darīt labāk. Es to nevainoju, bet viņi nav īstie darītāji. Viņiem ir savas pret terorismu un naudas atmazgāšanu vērstas aktivitātes, bet viņi nav tie, kas pārbauda cilvēku, kas vēlas ieguldīt naudu bankā. Frontes līnija ir pati banka, cilvēki un procedūras. Tādēļ tas ir tik svarīgi. Ja tas sabrūk un procesam vairs nevar uzticēties, jūs sev dabūjat drausmīgu sistēmu. Galu galā valdības to nespēs kompensēt.

'Daesh' ir nolemti

Foto: DELFI

Runājot par mūru būvēšanu, jūsu vārds ir ticis minēts…

Es nebūvēju sienas (Smejas.)

Es to domāju par jaunievēlēto ASV prezidentu. Jūsu vārds ir minēts saistībā ar [Donalda] Trampa administrāciju. Vai jūs apsverat atgriešanos valdības vai CIP darbā?

Pirmkārt, ir nominēts jauns [CIP] direktors Maiks Pompeo. Viņš ir kongresmenis no Kanzasas. Viņš būs jaunais direktors un, manuprāt, tas ir lieliski. Es neesmu viņu saticis, bet viņš izklausās pēc iespaidīga vīra. Viņš absolvējis ASV Vestpointas militāro akadēmiju kā labākais savā kursā, kas Amerikā ir ļoti nozīmīgi. Viņš bija [Eiropā] Aukstā kara laikā, bija veiksmīgs uzņēmējs un iekļuva Kongresā. Tagad viņš ir ASV Kongresa Pārstāvju palātas pastāvīgajā izlūkošanas komitejā. Tas nozīmē, ka viņš ir viens no ievēlētajām amatpersonām, kas pārrauga izlūkošanas iestādes. Tajos laikos, kad es biju CIP, nācās iet viņu priekšā – galvenokārt slepenās sanāksmēs –, un viņi uzdeva jautājumus. Savā ziņā kā banku regulatori. Es domāju [ar viņa iecelšanu] mums veicas.

Pēc dienesta valsts pārvaldē es piedalījos divās Mita Romnija [ASV prezidenta vēlēšanu] kampaņās. Es varu teikt – ja tava valsts tevi sauc vai ja prezidents vēlas tev uzticēt uzdevumu, tev ir liels pienākums to nopietni apsvērt. Tomēr es varu teikt, ka esmu ļoti apmierināts ar to, ko daru tagad. Man tās būtu dramatiskas personīgas izmaiņas. Darbs "Baltic International Bank" un uzņēmumā, kas meklē veidus, kā izārstēt vēzi, man sniedz lielu personīgu gandarījumu, turklāt darba temps ir daudz paveicamāks nekā valdības darbā. Ja tu vari dzīvot bez miega, tad tu mīlētu [valsts pārvaldes] darbu. Tas ir 24 stundu darbs, kam nepieciešama milzīga pašatdeve.


Kad jūs pametāt darbu ASV valdībā, Rietumi joprojām turpināja Karu pret terorismu. Vai, jūsuprāt, kopš tā laika globālās drošības situācija ir uzlabojusies vai pasliktinājusies?

Attiecībā uz tradicionāliem draudiem, ar ko ASV saskārās 11. septembrī, mēs esam izdarījuši ļoti daudz. Tajā pašā laikā ir radušies jauni draudi, kuru apkarošanai ir nepieciešams ievērojams laiks, resursi un uzmanība. Amerikāņu teroristu apkarotājam ir īpašs slogs, jo mums ir unikāla iespēja spēlēt globālu lomu – galu galā mēs esam visur, sadarbojoties ar saviem draugiem, lai identificētu un novērstu teroristu uzbrukumus, kā arī lai mazinātu cilvēku rekrutēšanu terorismā.

Mūsu draugiem liekas noderīgi būt ciešās attiecībās ar ASV. Daudzas valstis mēdz teikt dažādas lietas, tomēr tā tas ir. Kad es strādāju pretterorismā, es un mani kolēģi vienlīdz daudz laika pavadījām, lai aizsargātu citu valstu pilsoņus, kā ASV pilsoņu aizsardzībai. Tas nebija altruistiski, jo [citas valstis] mūsu labā darīja to pašu. Cilvēki daudz labāk strādā savā teritorijā, tādēļ šāda sistēma darbojas daudz labāk. Ja Rīgas pievārtē mīt terorists, ir daudz labāk, ja ar viņu [tiek galā] latvieši, nevis amerikāņi, vai ne? Ja ieradīsies amerikāņi, viņu beisbola cepures pamanīs jau divu jūdžu attālumā. Līdz ar visas informācijas savienošanu, drošība ir uzlabojusies. To cilvēku drošība, ko mēs cenšamies pasargāt, ir ievērojami pieaugusi.

Es nepiekrītu daudziem ekspertiem, es domāju, ka uzvaras izredzes cīņā ar "Daesh" ("Islāma valsti") lielākas ir civilizētajai sabiedrībai. Paraugoties uz vēstures plūdumu, mēs tam neesam veltījuši īpaši daudz laika. Arī raugoties uz to loģiski, ir skaidrs, ka viņi ir nolemti. Lai gan Eiropā ir notikuši šausminoši uzbrukumi, lielāko daļu laika viņi pavada, nogalinot savus musulmaņu līdzcilvēkus. Mēs dažreiz to aizmirstam – Tuvajos Austrumos norit īsts karš gan sekulārā, gan reliģiskā līmenī. Es domāju, ka viss beigsies labi, tomēr vēl tiks piedzīvotas sāpes.

Mūsu jaunais prezidents, šķiet, var būt diezgan agresīvs atsevišķās jomās. Es domāju, ka mūsu centieni tiks dubultoti attiecībā uz [teroristu] patvērumiem Irākā un Sīrijā. Nezinu, vai jūs esat ceļojusi šajā reģionā, bet, redzot tās šausmas, jo šie cilvēki ir nodarījuši citiem, tas gandrīz liek apšaubīt mūsu cilvēciskumu.

Tagad ir nepieciešamā vēlēšanās [cīnīties ar teroristiem]. Savulaik, pirms 11. septembra, tas ne vienmēr tā bija. Atsevišķi Eiropas Savienības elementi apšaubīja "Al Qaida" eksistenci. Vismaz tagad cilvēkiem ir kopīgs skatījums par to, ar ko mums jācīnās un kas jādara, lai to darītu. Izolēti tas varētu izskatīties nedaudz neglīti, bet ilgtermiņā es domāju, ka [cīņa ar "Daesh"] ir uz diezgan paredzama ceļa.

Pēc 11. septembra jūs devāties pie krieviem un, ja ne gluži lūdzāt viņu palīdzību, tad lūdzāt viņus neiejaukties [pretterorisma operācijās Afganistānā].

Es lūdzu viņu palīdzību. Patiesībā es ar viņiem satieku diezgan labi. Man viņi patīk. Pēc 11. septembra mūsu stratēģija bija aktīvi iesaistīties un doties pakaļ šiem cilvēkiem. Ir kāds punkts, pēc kura tu vairs nevari stāvēt aiz sienas un kliegt, tev jāiet iekšā un [teroristi] jādabū rokā. Lai to darītu, tolaik mums bija jādodas uz krievu ietekmes sfēru [Afganistānu].

Vai tagad tas ir iespējams, ņemot vērā situāciju Sīrijā?

Tagad jūs maināt jautājumu. Jā, pēc 11. septembra pirmā vizīte bija uz Maskavu. Viņi bija ļoti izpalīdzīgi, par ko es esmu pateicīgs. Viņi mums palīdzēja ieiet Afganistānā ātrāk un efektīvāk, nekā tas būtu izdevies pretējā gadījumā.

Ja jūs runājat par Sīriju, tad man nav aktuālās informācijas par šo jautājumu. Varētu teikt, ka Krieviju tagad virza kāre pēc pagātnes, Padomju Savienības atgriešanās. Krievijas darbības Sīrijā ir vairāk nekā tikai viņu pretterorisma darbību versija. Tas iekļauj tādus elementus, kā Krievijas vēlmi pēc vairāk neaizsalstošām ostām – Vidusjūrā. Viņu lielākā jūras spēku bāze bija Sīrijā. Dažas lietas tagad manīsies. (Smejas.) Es nezinu, kāpēc cilvēki ir pārsteigti, ka viņi vēlas neaizsalstošu ostu. Lai viņiem veicas, tiekot [no Krievijai jau esošajām ostām Melnajā jūrā] cauri Bosfora šaurumam [Turcijā]. Lai to panāktu, viņi metas kopā ar [Sīrijas prezidentu Bašaru al] Asadu, kurš atbilstu visiem Starptautiskās tiesas [kara noziedznieku] kritērijiem. Mūsu krievu draugi izdarīja sliktu izvēli. Tomēr daudzas valstis izdarīja sliktas izvēles, ieskaitot ASV. Ja abas valstis tiešā tuvumā izvieto jaunākās paaudzes bruņotus iznīcinātājus, tā ir uzprasīšanās uz nepatikšanām.

Līdz ar prezidentu Trampu ir potenciāls ar Krieviju, kas, cerams, pamestu savu pagātni, panākt labāku kombināciju nekā to, kas mums ir šobrīd. Kā minimums, humānajai krīzei vajadzētu būt motivācijai. Par to mēs visi esam atbildīgi. Situācija Alepo ir šausminoša un daudziem cilvēkiem par to būtu jākaunas.

Krievijas jūras spēku bāze Sīrijas ostā Tartusā

Šahs starp NATO un Krieviju

Foto: DELFI


Jūs teicāt, ka pēc 11. septembra nebija vajadzības pēc Aukstā kara taktikas. Vai šobrīd mēs esam Aukstā kara situācijā?

Jā, šobrīd mēs esam [tajā] ieslīdējuši. Mums bija iespēju logs, ko man pietika prāta izmantot, lai mūsu sadarbība palīdzētu izkļūt no iepriekšējā gadsimta un nonāktu nākamajā. Mēs nevaram visu darīt kopā, jo ir jomas, kur mēs viņiem nepiekrītam. Tomēr ir lietas, kur mēs esam diezgan līdzīgi un varam sadarboties abu valstu un pasaules labā. Bet pēc tam… Es varu saderēt, ka bija gadījumi, kur krievi sniedza roku [sadarbībai], bet amerikāņi to atraidīja, kā arī gadījumi, kad amerikāņi pastiepa roku, piemēram, valsts sekretāre [Hilarija] Klintone ar "reset" programmu. Garām tika palaistas izdevības, bet tagad ir potenciāls.

Neraugoties uz situāciju Ukrainā?

Es nesaku, ka var tikt panākta ideāla situācija. Ukraina bija krievu kļūda. Tā ir Krievijai raksturīga lieta – atstājiet viņus mierā pietiekami ilgi un viņi paši to izdarīs. Ukrainai nav nekāda pamatojuma, tagad viņiem ir jādomā, kā mazināt ilgtermiņa zaudējumus.

Vai šādā kontekstā NATO spēku izvietošana Baltijā un bruņošanās, jūsuprāt, ir pareiza?

Es domāju, ka jā, tas ir absolūti nepieciešams. Dalībvalstīm, ieskaitot Latviju, ir jāsaprot, ko tas nozīmē mums, jūsu sabiedrotajiem. Tas nevar būt skaidrāk – uzbrukums vienam, ir uzbrukums visiem. Padomājiet par to – ja tu esi fermeris Kanzasā un Latvija piedzīvo uzbrukumu, tas nozīmē, ka Kanzasai ir uzbrukts. Tā ir liela lieta, kas paredz pienākumus arī no Latvijas puses. Tas ir jautājums, kurā amerikāņi izdara spiedienu.


Tas, ko jūs šeit redzat, ir tāda kā šaha spēle, bet to saku es. Mums ir Krievija, kas Kaļiņingradā izvieto savas S400 zeme-gaiss raķetes – lieliski, viņiem netālu no krasta ir pāris kuģi, kas pārvadā tālā darbības rādiusa jūra-zeme raķetes – lieliski. Ir visi šie augsto tehnoloģiju ieroči Krievijas teritorijā. Vai tad Kaļiņingrada nav Krievija?

Protams.

Tātad viss šis tālās darbības militārais aprīkojums ir Kaļiņingradā, Krievijā, kas var sasniegt vietu, kur mēs patlaban sēžam. Ja Krievija iniciētu militāras darbības, NATO atbildētu. Ja viņi sāk šaut ar kādu no šiem ieročiem, ja viņi no Kaļiņingradas raida S400 raķetes… Padomājiet par to! Notriekt NATO iznīcinātāju NATO valsts teritorijā no Krievijas – rokenrols! (Uzsit uz galda.) Viņi nav tik stulbi.

Līdz ar to tas, kas jums ir, ir līdzsvars starp abām pusēm, kur NATO puse cenšas nebūt [bruņošanās] veicinātāja, bet gan demonstrēt, ka militāra spēka izmantošanas cena būtu ļoti augsta.

Līdzīgi kā bērni, kas spēlē kara spēles… Ja jūs esat NATO, ko jūs domātu par Krievijas jūras spēku kuģi, kas raida raķeti NATO valstī?

Kara pieteikums.

Jā! [Tad NATO lemtu] atkāpties? To saku es personīgi. Kur NATO atkāpsies? Līdz Reinai? Kāpēc? Tā būtu skaidra invāzija. Tu zini, ar ko tev ir darīšana. Labāk ar viņiem cīnīties pie robežas, nevis pie Reinas. Es domāju, ka mēs varam vienoties, ka šis scenārijs ir mazliet uz ārprāta pusi.

Ja NATO valstīm nav spēcīgu institūciju – tiesu sistēmas, banku nozares, izglītības sistēmas – tad tās nevar nodrošināt pilsoņu labklājību, laimīgu un veselu sabiedrību. Degradēta sabiedrība ir lielāks drauds nekā iespējama karadarbība. Ja tu esi vājš, noteikti būs kāds, kas to mēģinās izmantot.

Valda uzskats, ka viens no veidiem, kā Krievija mēģina kontrolēt bijušās padomju bloka valstis…

Vispirms ir jāuzsver, ka Latvija ir patstāvīga nācija ar savu valdību. Tā nav daļa no kaut kā, kas piederētu viņiem. Tikai mazāka.

Tomēr ievērojami atkarīga no viņu naudas. Gan banku sistēmā, gan ekonomikā. Arī tas ir veids, kā gūt kontroli kādā valstī, kā tas noticis citās Austrumeiropas valstīs. Vai tas jūsu skatījumā ir risks?

Ne tik ļoti kā pārējās lietas. Tas sniedz ietekmi virspusējā līmenī. Palūkojieties uz ķīniešu investīcijām ASV, viņiem tur pieder daudz kas, viņi investē arvien vairāk. Tas mūs nostāda labākā pozīcijā nekā tad, ja viņi to nedarītu. Viņi taču neuzbruks paši sev, viņi investējuši pārāk daudz naudas. Tā ir stabilizējoša lieta. Kaut kādā mērā tas darbojas arī šeit, tas, protams, ir joks, bet krievi negribētu nolīdzināt Jūrmalu, viņiem visiem tur ir mājas.

Foto: DELFI
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!