'Parex' kraha desmitgade: nodokļu maksātājiem nav jāapmaksā baņķieru neveiksmes
Foto: DELFI

Pirms 10 gadiem, 2008. gada 8. novembrī, Latvijas valsts kļuva par galveno "Parex" bankas akcionāru. Jebkurš uzņēmums var bankrotēt, un neizdošanās ir dabiska tirgus sastāvdaļa, tomēr, piemēram, banku gadījumā vēl pavisam nesenā pagātnē to saglābšanai bieži vien tika izmantota nodokļu maksātāju nauda. Latvijā spilgts piemērs ir "Parex" bankas gadījums, par kuru iedzīvotāji vēl šodien turpina maksāt. Lai labotu šādas situācijas un par savām biznesa neveiksmēm vairāk būtu atbildīgi īpašnieki, Eiropā ir izveidotas tādas institūcijas kā Banku savienība, Vienotā noregulējuma valde u. c., kas cenšas risināt šos jautājumus, tomēr joprojām vēl ir liels darbs priekšā.

Vienotā noregulējuma valdes rīkotajā konferencē Briselē par to, vai 10 gadus pēc finanšu krīzes tagad bankas ir noregulējamas, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka šai laikā esam guvuši trīs mācības. Pirmā, būt labi sagatavotiem banku neveiksmēm, otrā, atlikt malā naudiņu šādām krīzēm, un trešā – nebūt pašpārliecinātiem. "Krīzes vienmēr ir negaidītas, vienlaikus ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk būs problēmas un, kad tas notiks, tas būs ātrs process. Tāpēc ir svarīgi, lai nodokļu maksātāji nemaksātu par bankas neveiksmēm," uzsver Dombrovskis.

Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāja Elke Kēniga (Elke König) neslēpj, ka banku bankroti ir daļa no biznesa un tie notiks. Lai arī Eiropā esam pavirzījušies uz priekšu, tomēr joprojām ir daudz darāmā. Eiropas ietvaros pirmā pārbaude bija Spānijas bankas "Banco Popular" darbības noregulēšana – banka tika pārdota citai bankai "Banco Santander", neietekmējot noguldītājus, nodokļu maksātājus un finanšu stabilitāti. Savukārt attiecībā uz "ABLV Bank" Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu, ka sabiedrības interesēs nav noregulēt tās darbību, t.i., saglabāt to. Banku problēmu gadījumos lēmumi un risinājumi tiek pieņemti ļoti ātri, tie ir pāris diennakšu, nedēļas nogales jautājumi.

Investori pirmie atbildīgie

Jāatgādina, ka 2016. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā darbību sāka vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) un jauna iestāde – Vienotā noregulējuma valde, kas pieņem lēmumus par to, kā rīkoties, ja grūtības rodas kādai no eirozonas kredītiestādēm. Jaunais regulējums mazina varbūtību, ka grūtībās nonākusi dalībvalsts privātbanka būtu jāglābj par valsts (t.i., par nodokļu maksātāju) naudu, un paredz vairākus rīkus bankas glābšanai.

VNM paredz, ka bankas glābšanas procesā sākumā tiek iesaistīti bankas akcionāri, proti, viņu akciju kapitāls tiek norakstīts, tad kā nākamie ir subordinētie kreditori (klienti, kuri ieguldījuši līdzekļus bankas subordinētajās obligācijās un aizdevumos) – to ieguldījumu vai daļu tā pārvēršot akciju kapitālā. Ja ar šiem diviem pasākumiem nav pietiekami, lai atjaunotu kapitālu vajadzīgajā līmenī, tiek iesaistīti bankas noguldītāji (kreditori) ar noguldījumiem virs 100 tūkstošiem eiro. Tikai pēc tam tiek izmantots Noguldījumu garantiju fonds un, visbeidzot, Vienotais noregulējuma fonds (VNF), kurā eirozonas valstu bankas veic regulāras iemaksas.

Pārmaiņu mērķis ir nodrošināt finanšu stabilitāti un samazināt visu iesaistīto pušu zaudējumus. "Bankas arī ir bizness, kurā investori uzņemas risku, un tām būtu vairāk jāuzņemas atbildība par saviem lēmumiem un to, ko tās dara," norāda Vienotā noregulējuma valdes loceklis Boštjans Jazbecs (Boštjan Jazbec).

"Krīzes vienmēr ir negaidītas," teic Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (foto: Vienotā noregulējuma valde).

Neapšaubāmi, ļoti svarīga ir plānošana, tomēr Spānijas noregulējuma iestādes (līdzīga kā Latvijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK)) valdes priekšsēdētājs Haime Ponse (Jaime Ponce) teic, ka jābūt arī gataviem plānus izmest atkritumos, jo nevar paredzēt visas nianses. Pazīstamajam bokserim Maikam Taisonam tiek piedēvēts teiciens, ka visiem ir plāns, kamēr nedabū pa muti. "Eiropā grūtībās nonākušas bankas tradicionāli mēģina pārdot. Interese no tirgus puses ir vienmēr, bet jautājums ir par cenu, līdz ar to ir jāmonitorē tirgus apetīte, lai varētu pārdot grūtībās nonākušu banku. Tāpēc svarīga ir informācijas pieejamība, kas sniedz iespēju visu novērtēt un plānot," skaidro Ponse.

Audzē fondu

Plānots, ka līdz 2023. gadam VNF jābūt uzkrātiem ap 60 miljardiem eiro, šobrīd ir apmēram 25 miljardi eiro, liecina Vienotās noregulējuma valdes apkopotā informācija. Turklāt šie 60 miljardi eiro nebūt netiek vērtēti kā pietiekami liela naudas summa Eiropas mērogam. Piemēram, Latvijas bankas fondā ir iemaksājušas 28 miljonus eiro, informē FKTK, savukārt Vācijas un Francijas bankas veic vislielākos maksājumus, jo summas ir atkarīgas no kopējiem depozītu apjomiem bankās.

"2008. gadā pat nebija koncepta, ko darīt ar lielām bankrotējošām bankām. Nebija arī likumdošanas," teic "Credit Suisse" bankas viceprezidents Vilsons Ervins, kas nesen saņēma žurnāla "Risk Magazine" apbalvojumu par savu darbu, lai izbeigtu praksi "pārāk liels, lai bankrotētu" ("too big to fail"). Viņš vērtē, ka banku īpašnieki, protams, nebūs apmierināti ar jauno kārtību, tā paredz izmaksas, tomēr pa iezīmēto ceļu ir jāiet uz priekšu. "Pēdējos gados Eiropā ir panākti būtiski uzlabojumi, ir izveidota Banku savienība, tomēr tā vēl nav pilnasinīga savienība, tikai tāda "puscepta"," atzīmē Ervins, piebilstot – iedzīvotāji atceras, ka iepriekš bankas tika glābtas nacionālā līmenī, un cilvēkiem ir saglabājušās sāpīgas atmiņas, līdz ar to tagad ir jāskatās nevis no atsevišķu valstu, bet gan no Eiropas līmeņa skatpunkta.

Darbiņš nepadarīts

Banku savienība balstās uz trim pīlāriem – vienotais uzraudzības mehānisms, vienotais noregulējuma mehānisms un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma. Tieši trešais pīlārs joprojām ir darba procesā. Vienotā noregulējuma valdes rīkotā konference skaidri parādīja, ka Eiropā domas par panākto dalās.

Tā Eiropas Banku iestādes priekšsēdētājs Andrea Enrija (Andrea Enria) uzskata, ka nav panākts pietiekami liels progress. "Pirmā aizsardzības līnija ir investori, kas uzņems zaudējumus, un viņiem ir skaidri jāsaprot, kā šī sistēma strādā. Bet, lai to darītu, ir vajadzīga pārskatāmība. Tāpat arī iestādēm ir jābūt skaidram, kad un kā veikt noregulējuma procesu," norāda Enrija. Arī Eiropas Parlamenta deputāte Danuta Hībnere (Danuta Hübner), kas savulaik bija Polijas pirmā Eiropas komisāre, izteic cerību, ka šis jautājums tiks stingrāk virzīts uz priekšu, jo, lai arī ir panākts būtisks progress, vēl ir tāls ceļš ejams.

Vairākos jautājumos bankām būtu vajadzīgs vairāk informācijas, tāpat būtu labi, ja Vienotā noregulējuma valde iepazīstinātu ar labākajiem piemēriem, kā tas īstenots praksē. Tas ir jautājums par savstarpējo komunikāciju.

Vienotā noregulējuma valde bankām ir devusi norādījumus, pamatlīnijas, tomēr "KBC Group" izpilddirektore Kristīne van Rijsegēma (Christine Van Rijsseghem) teic, ka bankām, balstoties uz ekspertu redzējumu, ir svarīgi saprast, ko tieši valde ir domājusi ar dažādām metodoloģijām. Vairākos jautājumos bankām būtu vajadzīgs vairāk informācijas, tāpat būtu labi, ja Vienotā noregulējuma valde iepazīstinātu ar labākajiem piemēriem, kā tas īstenots praksē. Tas ir jautājums par savstarpējo komunikāciju.

Diskusijās dzimst patiesība

Uz vienu no problēmjautājumiem norāda Kēniga: "Eirozonā ir 19 neatkarīgas valstis ar saviem likumiem, maksātnespējas praksēm u. tml., kas padara šo darbu grūtu. Turklāt bankām jau šobrīd kaut kas ir jādara, nevis jāgaida krīze, jo tad vairs nebūs īstais laiks." Savukārt Vācijas centrālās bankas "Deutsche Bundesbank" valdes loceklis Burkhards Balcs (Burkhard Balz), kas ir piedalījies Banku savienības celšanā no pašiem pirmsākumiem, vērtē, ka sabiedrības atbalsts šiem pārmaiņu procesiem banku sektorā ir obligāts. "Joprojām atklāts jautājums ir par bankām, kas ir par lielu, lai bankrotētu, kā arī nav atrisināti finansējuma jautājumi Vienotā noregulējuma valdei, jo finansējumam ir jābūt pietiekamā kvalitātē un kvantitātē," noteic Balcs.

Kritiskāks ir Eiropas Parlamenta deputāts Filips Lamberts (Philippe Lamberts), sakot, ka Eiropā esam bijuši par mīkstu attiecībās ar bankām. "Ja kaut kas notiks ar lielu banku, atkal tiks izmantota nodokļu maksātāju nauda. Turklāt vienmēr var atrast mazu banku un pateikt, ka tā ir sistēmiska, kaut vai mazam ciematam. Šiem jautājumiem vēl nav atrasts risinājums," uzskata Lamberts.

Neviens nezina, vai mēs Eiropā varam pārciest tādu krīzi, kāda bija 2008. gadā, teic Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāja Elke Kēniga (foto: Vienotā noregulējuma valde).

Konferencē neiztika arī bez Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvju savstarpēji izteiktiem pārmetumiem, kuram ko vajadzētu labāk darīt un kas ir bremzējošais elements. Iezīmējās arī tādi jautājumi kā dalībvalstu savstarpējā neuzticēšanās un Eiropas tirgus fragmentācija.

Uz jautājumu, vai mēs Eiropā varam pārciest tādu krīzi, kāda bija 2008. gadā, Kēniga teic, ka atbilde ir – neviens to nezina. Tāpat nezināmais ir "Brexit" un kā tas ietekmēs banku sistēmu Eiropā. "Lai arī bankas ir labāk sagatavotas krīzēm un ES ekonomika ir labā stāvoklī, pie horizonta ir redzami daži mākoņi. Tie ir tirdzniecības risku konflikti," atzīst Dombrovskis, vienlaikus norādot, ka jaunā sistēma strādā, ko rāda arī piemēri, un ir jāturpina darbs ar banku sektoru.

Sharing Options

Source

DELFI Bizness

Tags

ABLV Bank Brexit Credit Suisse Eiropas Komisija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Lasāmgabali Valdis Dombrovskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus