'Parex' kraha desmitgade: nodokļu maksātājiem nav jāapmaksā baņķieru neveiksmes

Pirms 10 gadiem, 2008. gada 8. novembrī, Latvijas valsts kļuva par galveno "Parex" bankas akcionāru. Jebkurš uzņēmums var bankrotēt, un neizdošanās ir dabiska tirgus sastāvdaļa, tomēr, piemēram, banku gadījumā vēl pavisam nesenā pagātnē to saglābšanai bieži vien tika izmantota nodokļu maksātāju nauda. Latvijā spilgts piemērs ir "Parex" bankas gadījums, par kuru iedzīvotāji vēl šodien turpina maksāt. Lai labotu šādas situācijas un par savām biznesa neveiksmēm vairāk būtu atbildīgi īpašnieki, Eiropā ir izveidotas tādas institūcijas kā Banku savienība, Vienotā noregulējuma valde u. c., kas cenšas risināt šos jautājumus, tomēr joprojām vēl ir liels darbs priekšā.

Vienotā noregulējuma valdes rīkotajā konferencē Briselē par to, vai 10 gadus pēc finanšu krīzes tagad bankas ir noregulējamas, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka šai laikā esam guvuši trīs mācības. Pirmā, būt labi sagatavotiem banku neveiksmēm, otrā, atlikt malā naudiņu šādām krīzēm, un trešā – nebūt pašpārliecinātiem. "Krīzes vienmēr ir negaidītas, vienlaikus ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk būs problēmas un, kad tas notiks, tas būs ātrs process. Tāpēc ir svarīgi, lai nodokļu maksātāji nemaksātu par bankas neveiksmēm," uzsver Dombrovskis.

Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāja Elke Kēniga (Elke König) neslēpj, ka banku bankroti ir daļa no biznesa un tie notiks. Lai arī Eiropā esam pavirzījušies uz priekšu, tomēr joprojām ir daudz darāmā.