Kopš "Bankas Baltija" kraha 1995. gadā pagājuši gandrīz 23 gadi, bet tikai tagad tiek pabeigts bankas likvidācijas process. Tiesa apstiprinājusi likvidācijas pabeigšanu, un šonedēļ bankas likvidators "Auditorfirma Invest-Rīga" iesniegusi Uzņēmumu reģistrā dokumentus, lai likvidāciju noslēgtu oficiāli, piektdien ziņoja Latvija Televīzijas raidījums "Panorāma".
"Auditorfirmas Invest-Rīga" pārstāvis Aivars Putniņš televīzijas raidījumam atzinis, ka likvidācija procesa beigās bankai aktīvu nebija un citi veidi, kā atgūt naudas līdzekļus turpmākām izmaksām, vairs nepastāvēja, tādēļ izlemts par bankas likvidācijas procesa pabeigšanu. Pēc likvidatora sniegtajām ziņām, "Bankā Baltija" likvidācijas beigās neatmaksāti palika 193 miljoni latu jeb 274 miljoni eiro.
Kamēr likvidācijas procesu vadīja "Auditorfirma Invest-Rīga", gandrīz 86 000 fizisko personu kompensācijās saņēma 8,2 miljonus latu jeb 11,6 miljonus eiro. Maksimālā izmaksa vienam cilvēkam bija 140 lati jeb 199 eiro. Kopējā kompensāciju summa noguldītājiem gan nav zināma, jo "Auditorfirma Invest-Rīga" likvidācijas procesu pārņēma 1999. gadā jeb 5,5 gadus pēc bankas maksātnespējas pasludināšanas.
1995. gadā, kad sabruka "Banka Baltija", nepastāvēja garantēto noguldījumu sistēma. Kopš 1998. gada valsts ir darījusi ļoti daudz, lai neatkārtotos tik skumji maksātnespējas procesi kā "Bankas Baltija" gadījumā, televīzijas raidījumam sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Juridiskās nodaļas galvenā juriskonsulte Inga Pētersone. Pašlaik valsts garantē atlīdzības izmaksu noguldītājiem par noguldījumiem līdz 100 000 eiro katrā bankā.
"Banka Baltija" izcēlusies ar dažādām tiesvedībām un krimināllietām, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc likvidācija noslēgusies tikai tagad. Pētersone skaidroja, ka bankas likvidatoram ir pienākums piedalīties šajās lietās un tas ievelk likvidācijas procesu. Turklāt "Bankas Baltijas" likvidators savulaik arī pats izvēlējās rosināt vairākas tiesvedības - pret valsti, pret Finanšu ministriju, pret Latvijas Banku.
"Panorāma" vērsa uzmanību, ka "Bankas Baltijas" bankrots bija saistīts ar apšaubāmu un krāpniecisku biznesa modeli. Uzpūstie noguldījumu procenti pat 90% apmērā beidzās ar nespēju segt saistības. Nojaušot grūtības, bankas vadītāji ievērojamu daļu bankas aktīvu nobēdzināja ārpus valsts.
Bijušo bankas Uzraudzības padomes priekšsēdētāju Aleksandru Laventu un bijušo bankas prezidentu Tāli Freimani 2009. gadā tiesa atzina par vainīgiem un piesprieda cietumsodus, kurus gan līdz galīgā sprieduma spēkā stāšanās dienai viņi jau bija izcietuši.
