Jāpiebilst, ka šā gada laikā ir veikta uzņēmuma papildu kapitāla emisija divu miljonu eiro apmērā. Būtisks faktors "Industra" attīstībā ir tās akcionāru sastāva maiņa, tajā ienākot jauniem dalībniekiem, kuri vienprātīgi atbalsta bankas vīziju par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, skaidro Ozoliņa.
Pārskata periodā "Industra" ievērojami samazināja vēsturiski izveidojušos ienākumus nenesošo aktīvu apjomu un atteicās no zaudējumus nesošajiem klientu apkalpošanas centriem. Tā rezultātā bankas neto aktīvi pirmajā pusgadā pieauguši par 33 miljoniem eiro jeb 22%, un klientu noguldījumu apjoms par 32 miljoniem eiro jeb 24%.
"Konsekventi īstenotā bankas kapitāla palielināšana un ieguldītais lielais darbs pie peļņu nenesošo aktīvu apjoma samazināšanas ir nesis redzamus augļus – tieši pateicoties šim aktivitāšu kompleksam esam varējuši atsākt vietējo uzņēmēju kreditēšanu gan Rīgā, gan Latvijas reģionos – Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, un citur. Plānojam, ka otrajā pusgadā izsniegsim kredītus vēl 25 miljonu eiro apjomā," uzsver Raivis Kakānis, "Industra" valdes priekšsēdētājs. "Lai arī esam maza banka, mūsu ambīcijas ir kļūt par pirmās izvēles banku Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju lokā. Mēs redzam, ka šajā nišā banka var labi attīstīties, jo Latvijā ir gana daudz uzņēmumu, kas dažādu iemeslu dēļ nekreditējas lielajās universālajās bankās."
Banka turpina darbu arī pie jaunu produktu ieviešanas, tostarp internetbankas un mobilās aplikācijas izveides.
"Industra" ir 1994. gadā dibināta Latvijas kredītiestāde ar vairāk nekā 20 tūkstošiem klientu. 2020. gada janvārī banka mainīja nosaukumu no "Meridian Trade Bank" uz "Industra. Kā patiesā labuma guvējs bankai "Lursoft" pieejamajos datos norādīts Jurijs Adamovičs. Bankai ir deviņi apkalpošanas centri – pieci no tiem atrodas Rīgā, savukārt pārējie Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Jelgavā.
Jau ziņots, ka martā AS "Industra Bank" piesaistīja jaunas investīcijas septiņu miljonu eiro apmērā. Banka norāda, ka iemaksas "Industra" kapitālā ir veikuši divi investori – SIA "J.A. Investment Holding" īpašnieks Jurijs Adamovičs, kurš nodrošināja 64% no veiktā septiņu miljonu eiro ieguldījuma, un SIA "HPI 2" īpašnieki Ralfs Kļaviņš un Andis Kļaviņš, attiecīgi iemaksājot 36% no ieguldījuma.
"HPI 2" patiesie labuma guvēji ir Andis Kļaviņš un Ralfs Kļaviņš, liecina Uzņēmumu reģistra dati. "HPI 2" reģistrēta vien 2019. gada decembrī un tās pamatkapitāls ir 2,8 tūkstoši eiro, liecina "Crediweb" dati.
Andis Kļaviņš ir patiesais labuma guvējs vairākos citos uzņēmumos. Viens no viņa ieņemtajiem amatiem ir padomes loceklis "Rīgas Tirdzniecības ostā", kas publiskajā telpā tiek saistīta ar bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm. Jānorāda, ka "Rīgas Tirdzniecības ostai" joprojām nav norādīti patiesie labuma guvēji, liecina "Crediweb" dati. Viens no "Rīgas Tirdzniecības ostas" īpašniekiem ir uzņēmums "Latmorporttrans", kura valdē darbojas Andis Kļaviņš.
Ralfs Kļaviņš ieņem amatus, piemēram, "Rīgas Tirdzniecības ostā", SIA "Skonto metāls", AS "Žurnāli un Diena", SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" u.c.
Savukārt Jurijs Adamovičs kā patiesais labuma guvējs ir norādīts 14 uzņēmumos, tai skaitā "Alūksnes putnu fermā" un "Baltic New Technologies", liecina "Lursoft" dati. Jāatgādina, ka 2014. gadā Ministru kabinets nolēma piešķirt nodokļu atlaides "Baltic New Technologies" līdz 91,9 miljoniem eiro par iespējamām investīcijām 420 miljonu eiro apmērā naftas ķīmijas rūpnīcā Ventspilī. Ministru kabineta rīkojums Nr. 278 pieejams šeit.
Jau ziņots, ka TV 3 raidījums "Nekā personīga" pērnā gada nogalē stāstīja, ka ekspolitiķi un biznesmeņi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers vēlas kļūt par baņķieriem un grasās pirkt "Meridian Trade Bank". Viņi šo ieceri publiski nav komentējuši.
