Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā cilvēki aktivāk izņēmuši skaidru naudu
Foto: Pixabay

Dažas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojama lielāka iedzīvotāju aktivitāte skaidras naudas izņemšanā no bankomātiem, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ierasti skaidras naudas izņemšanas transakciju skaits nedēļā svārstās ap 80-100 miljoniem, bet pēc Krievijas sāktā kara pirmās divas nedēļas transakciju skaits pārsniedza 130 miljonus. Patlaban jau dažās nedēļas to skaits samazinājies līdz ierastajam līmenim.

Piemēram, nedēļā no 7. līdz 13.februārim skaidra nauda tika izņemta 91,094 miljonus reižu, bet nedēļā no 14. līdz 20.februārim - 90,982 miljonus reižu.

Nedēļā, kurā sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, no 21. līdz 27.februārim skaidra nauda tika izņemta 106,235 miljonus reižu, bet divās nākamajās nedēļās - no 28.februāra līdz 6.martam un no 7. līdz 13.martam - skaidra nauda tika izņemta attiecīgi 133,131 miljonu reižu un 131,343 miljonus reižu.

Kopš marta vidus skaidras naudas izņemšana sāka samazināties līdz ierastajam vidējam rādītājam. Nedēļā no 14. līdz 20.martam skaidra nauda izņemta 110,594 miljonus reižu, nedēļā no 21. līdz 27.martam - 86,646 miljonus reižu, bet nedēļā no 28.marta līdz 3.aprīlim - 82,369 miljonus reižu.

Latvijas Bankas pārstāvji norādījuši, ka kopš eiro ieviešanas Latvijas sabiedrībai nav satraukuma par naudas stabilitāti un drošību. To varēja novērot arī 2014.gada notikumu laikā, kad reģionā bija spriedze, Ukrainā notiekot būtiskām pārmaiņām un vienlaikus Krievijai okupējot Krimu un izraisot konfliktu Ukrainas austrumu reģionos.

Ar nacionālo valūtu bija ierasts, ka ekonomisko satricinājumu brīžos cilvēki vēlējās pārvērst uzkrājumus ASV dolāros, eiro un citās globālajās valūtās, tāpēc devās uz valūtas maiņas punktiem un mainīja latus, bet pēc situācijas normalizēšanās naudu mainīja otrā virzienā, tā zaudējot konvertācijas izdevumus. Savukārt pēc eiro ieviešanas Latvija dzīvo ar otru nozīmīgāko globālo valūtu un līdz ar to arī iedzīvotājiem vairs nav bažu par naudas stabilitāti, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas finanšu sektors un skaidrās naudas apritē iesaistītās institūcijas - Latvijas Banka, bankas, inkasācijas uzņēmumi - pēc kara sākšanās bija gatavi nedaudz lielākai interesei par skaidrās naudas izmaksām un nekādu problēmu nebija.

Jau pirms kara sākšanās, ņemot vērā ģeopolitiskās norises un risku pieaugumu, Latvijas Banka veica un turpina veikt darbības gan skaidrās naudas jomā, kur Latvijas Banka darbojas kā Baltijas reģiona skaidrās naudas centrs, gan bezskaidrās naudas jomā, kur pieauguši kiberriski, dažādu riska scenāriju apzināšanai un iespējamo problēmu novēršanai.

Latvijas Bankas pārstāvji atgādina, ka ne tikai kara, saspīlējumu un citu ķibeļu laikā ir vērts vienmēr "turēt pie rokas" nelielus skaidrās naudas uzkrājumus, kā arī bezskaidro naudu uz kartes. Situācijas ir dažādas, piemēram, iespējami elektrības pārrāvumi, kuru rezultātā var nedarboties maksājumu termināļi un būtu iespējami tikai norēķini skaidrā naudā. Vienlaikus pārlieku lielu skaidrās naudas krājumus nevajadzētu turēt, ņemot vērā drošības aspektus, lai nekļūtu par mērķi noziedzniekiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.