Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu ieguldījumu plāni 2013. gada pirmajā ceturksnī strādājuši veiksmīgi, un pensiju līdzekļiem nodrošinātais vidējais gada ienesīgums tajos ir pārsniedzis 6%, portālu “Delfi” informēja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) preses pārstāve Baiba Melnace.
Analizējot pensiju fondu darbību eiro ieviešanas kontekstā Latvijā, LKA var droši apgalvot - pensiju plāni eiro ieviešanai jau ir gatavi, un tiks nodrošināts ieguldītāju interesēm atbilstošs drošs, korekts un caurspīdīgs naudas nomaiņas process, uzsvēra Melnace.
Valsts fondēto jeb 2. līmeņa peniju pārvaldītāji dalībniekiem ir nodrošinājuši gada peļņu no investīcijām 6,35% līmenī. 1.ceturksnī valsts fondētās pensiju shēmas aktīvi palielinājušies par 34 miljoniem latu: no tā teju pusi - 16 miljonus latu - veido pārvaldītāju nodrošinātā peļņa, savukārt Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras iemaksas bijušas 18 miljoni latu.
No darbības sākuma 2003. gadā līdz 2013. gada 1. ceturkšņa beigām pensiju fondi to dalībniekiem ir nopelnījuši kopumā 184 miljonus latu. Minētā summa ir tīrā investīciju peļņa - pēc atlīdzības līdzekļu pārvaldītājiem, turētājbankām un citiem izdevumiem. Peļņas rādītāji ilgtermiņā nodrošinājuši, ka pirms 10 gadiem veikts ieguldījums 2. pensiju līmenī šobrīd ir palielinājies jau uz pusi.
Uz 2013. gada marta beigām Latvijā darbojās astoņi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji un shēmas dalībniekiem kopā ir pieejami 26 pensiju plāni. Marta beigās shēmā bija 1,2 miljoni dalībnieku, un kopš gada sākuma shēmas dalībnieku skaits ir pieaudzis par 6 000.
Savukārt pensiju 3. līmeņa pensiju plānu ienesīgums 2013. gada 1. ceturksnī ir nodrošinājis stabilu privātās pensijas kapitāla pieaugumu gan sabalansētajos, gan aktīvajos plānos - visu 3. līmeņa plānu vidējais gada ienesīgums bijis 6,68%.
2013. gada 1. ceturksnī privātajos pensiju fondos uzkrātā pensiju kapitāla vērtība palielinājās par 5,7 miljoniem latu jeb 4% un sasniedza 148,1 miljonu latu. Pensiju plānu aktīvu pieaugums saistīts gan ar dalībnieku iemaksām 6 miljonu latu apjomā, gan ar dalībniekiem izmaksāto kapitālu 3 miljonu latu apjomā, gan ar nopelnīto investīciju rezultātu 2,7 miljonu latu apmērā.
Uz 2013. gada marta beigām Latvijā darbojas septiņi privātie pensiju fondi, kas piedāvā 19 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras gan pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas, gan pēc ieguldījumu valūtas. Kopumā pensiju 3. līmenī savus uzkrājumus savām vecumdienām veido 210 263 dalībnieki. Dalībnieku skaits 2013. gada 1. ceturksnī pieaudzis par 2278 personām.
Tā kā Latvija plāno 2014. gada 1. janvārī pievienoties eirozonai, pensiju pārvaldītāji šim vēsturiskajam notikumam ir sagatavojušies, un pārejas process būs ieguldītāju interesēm atbilstošs, korekts un caurspīdīgs.
LKA norāda, ka pāreja uz eiro ieguldījumu plānu daļas vērtības vai ienesīguma rādītājus neietekmēs, jo tā notiks pēc Latvijas Bankas oficiālajiem kursiem, pēc kuriem jau pašlaik tiek novērtēti ieguldījumi ārvalstu valūtās, sadarbībā ar VSAA tiks veikti dažādi papildus pasākumi, lai vienkāršotu plānu pārvērtēšanu un uzskaiti un pēc eiro ieviešanas gan jaunā, gan arī vēsturiskā informācija tiks atspoguļota eiro valūtā, turklāt 2014. gada pirmajā darbdienā plānu vērtība būs jānorāda abās valūtās.
Turklāt jāatzīmē, ka pēc būtības pensiju plānu ietvaros jau ilgstoši notikusi pakāpeniska „pāreja" uz eiro valūtu. Gadu laikā pensiju sistēmā uzkrātos līdzekļu apjoms audzis straujāk nekā pievilcīgas ieguldījumu iespējas latos, arī latu depozītu salīdzinoši pievilcība pēdējo pāris gadu laikā ir izzudusi. Šo apsvērumu ietekmē pensiju plānos eiro ieguldījumu īpatsvars aizvadīto piecu gadu laikā ir dubultojies.
Šis process turpinājies arī 2012. gadā, kā rezultātā uz 2013. gada 1. ceturkšņa beigām ieguldījumi eiro valūtā 2. līmeņa plānu struktūrā ir sasnieguši 67%, bet ieguldījumi latos sarukuši līdz 25%. Tāpat arī 3. līmeņa ieguldījumi eiro valūtā ir palielinājušies līdz 77%, savukārt latu ieguldījumu ir sarukuši līdz 16%.
