Šajā laika posmā iesaldēti arī divi nekustamie īpašumi un viens bankas seifs. Tiesībaizsardzības iestādēm nosūtīts 61 materiāls turpmākai izmeklēšanai, kas ir par 37% vairāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.
Gada pirmajos mēnešos Finanšu izlūkošanas dienests saņēmis 1248 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, līdzīgi kā 2019. gada pirmajos mēnešos, kad bija saņemti 1286 ziņojumi. Gada sākumā Finanšu izlūkošanas dienests saņēmis arī divus ziņojumus par iespējamu terorisma un proliferācijas finansēšanu, taču pēc rūpīgas pārbaudes aizdomas par terorisma un proliferācijas finansēšanu nav apstiprinājušās.
37% aizdomīgu darījumu ziņojumu iesniegti saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nenorādot iespējamu predikatīvu noziedzīgu nodarījumu. Gadījumos, kur iespējamie predikatīvie noziedzīgie nodarījumi ir identificēti, visbiežāk ir norādīti noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā, krāpšana, kā arī informācijas nesniegšana vai nepatiesu ziņu sniegšana par līdzekļu piederību un patieso labuma guvēju.
Turpinot sadarboties ar analogiem ārvalstu dienestiem, 2020. gada pirmajā ceturksnī Finanšu izlūkošanas dienests no ārvalstu izlūkošanas dienestiem saņēmis 187 pieprasījumus un nosūtījis 189 pieprasījumus. Pasaulē izsludinātā ārkārtējā situācija pandēmijas ierobežošanai ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestu savstarpējo saziņu nav būtiski ietekmējusi.
2020. gada pirmajos mēnešos notikušas 52 Sadarbības koordinācijas grupas sanāksmes, kas ir trīs reizes vairāk nekā pērn šajā laikā. Finanšu izlūkošanas dienesta organizēto sadarbības koordinācijas platformu aktīvi izmanto tiesībaizsardzības iestādes, uzraudzības un kontroles institūcijas un privātā sektora pārstāvji. Konkrētas operatīvas lietas pārrunātas 17 sanāksmēs, savukārt pārējās – dažāda rakstura savstarpējās sadarbības jautājumi.
Šī gada pirmajos mēnešos Finanšu izlūkošanas dienests sagatavojis stratēģiskos pētījumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem, tendencēm, apjomiem un jaunākajām izmantotajām metodēm, identificējot konkrētas noziedzīgas darbības un ievainojamības sektorālā līmenī. Piemēram, veikts pētījums par izložu un azartspēļu nozares noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem Latvijā, pētījums "Lietuvas finanšu sektora iespējamie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riski". Pētījumos iegūtā informācija tiek izmantota arī, izstrādājot nacionālo terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu par 2017.–2019. gadu.
Ārkārtējās situācijas laikā gan finanšu institūcijās, gan citviet ir ieviestas izmaiņas klientu apkalpošanas kārtībā un tas var mudināt noziedzniekus izmantot situāciju ļaunprātīgiem mērķiem. Tādēļ Finanšu izlūkošanas dienests aicina finanšu iestādes un citus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektus būt atbildīgiem un informēt Finanšu izlūkošanas dienestu par aizdomīgiem darījumiem, kas iespējams saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu.
