Latvijas bankas šogad jūnija beigās noguldījumos bija piesaistījušas kopumā 17,372 miljardus eiro, kas ir par 1% jeb 166,034 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gada beigās, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotā informācija. 2020. gada jūnija beigās visvairāk noguldījumos joprojām bija piesaistījusi "Swedbank" - 5,266 miljardus eiro, kas ir par 7,9% jeb 384,966 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās. Seko banka "Citadele", kura noguldījumos bija piesaistījusi 3,355 miljardus eiro, kas ir par 12,8% jeb 380,926 miljoniem eiro vairāk, un "SEB banka", kura noguldījumos bija piesaistījusi 3,154 miljardus eiro, kas ir par 1,8% jeb 54,925 miljoniem eiro vairāk.
Piesaistīto noguldījumu apmērs pirmajā pusgadā pieaudzis jau minētajās "Swedbank", bankā "Citadele" un "SEB bankā", kā arī "BlueOrange Bank" - par 16,2%, "Rigensis Bank" - par 93,9%, kā arī "Signet Bank" - par 17%. Savukārt noguldījumu apmērs samazinājies "Luminor Bank" filiālē Latvijā - par 9%, "Reģionālajā investīciju bankā" - par 7,6%, "Baltic International Bank" - par 10,1%, "LPB Bank" - par 5,2%, "Industra Bank" - par 8,1%, "PrivatBank" - par 8,4%, "OP Corporate Bank" filiālē Latvijā - par 90,4%, kā arī "Expobank" - par 15,9%.
Asociācijas dati arī liecina, ka uzņēmumi 2020. gada jūnija beigās Latvijas bankās bija noguldījuši 6,999 miljardus eiro, bet privātpersonas - 9,73 miljardus eiro. Tostarp visvairāk uzņēmumu, kā arī privātpersonu noguldījumos bija piesaistījusi "Swedbank" - attiecīgi 1,948 miljardus eiro un 3,182 miljardus eiro. Vienlaikus asociācijas datos nav iekļauti "Rietumu bankas" un "BigBank" Latvijas filiāles dati, kuras nav asociācijas biedri.
Latvijas banku izsniegto kredītu apmērs šogad pirmajos sešos mēnešos samazinājies par 2,2% jeb 289,81 miljonu eiro un jūnija beigās bija 13,182 miljardi eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Visvairāk kredītos šogad jūnija beigās bija izsniegusi "Swedbank" - 3,571 miljardu eiro, kas ir par 1,1% jeb 38,551 miljonu eiro vairāk nekā 2019.gada beigās. Vienlaikus "SEB bankas" kredītportfeļa apmērs 2020. gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 1,7% jeb 53,037 miljoniem eiro - līdz 3,096 miljardiem eiro, bet "Luminor Bank" filiāles Latvijā kredītportfelis sarucis par 2,2% jeb 64,058 miljoniem eiro un bija 2,897 miljardu eiro apmērā.
Kredītportfeļa apmērs šogad pirmajos sešos mēnešos pieaudzis jau minētajai "Swedbank" un "SEB bankai", kā arī "Rigensis Bank" - 3,2 reizes, "Reģionālajai investīciju bankai" - par 14,9%, "Signet Bank" - par 18,5%, "LPB Bank" - par 7,6%, kā arī "Expobank" - par 50,5%.
Savukārt kredītportfeļa apmērs salīdzinājumā ar 2019. gada beigām samazinājies jau minētajai "Luminor Bank" filiālei Latvijā, kā arī bankai "Citadele" - par 4,3%, "OP Corporate Bank" filiālei Latvijā - par 3,7%, "BlueOrange Bank" - par 5,4%, "Industra Bank" - par 5,5%, "PrivatBank" - par 6,4% un "Baltic International Bank" - par 1,1%.
Asociācijas dati arī liecina, ka uzņēmumiem bankas šogad jūnija beigās kredītos bija izsniegušas kopumā 7,686 miljardus eiro, tostarp visvairāk aizdevumu uzņēmumiem bija izsniegusi "SEB banka" - 1,981 miljardu eiro, seko "Swedbank" - 1,663 miljardus eiro un "Luminor Bank" filiāle Latvijā - 1,376 miljardus eiro.
Savukārt privātpersonām Latvijas bankas jūnija beigās kredītos bija izsniegušas 5,295 miljardus eiro, tostarp "Swedbank" - 1,839 miljardus eiro, "Luminor Bank" filāle Latvijā - 1,513 miljardus eiro, bet "SEB banka" - 1,02 miljardus eiro.
Asociācijas datos nav iekļauti "Rietumu bankas" un "BigBank" Latvijas filiāles dati, kuras nav asociācijas biedri.
"Šis ir interesants laiks. Pandēmijas izraisītā krīze visā pasaulē ir atšķirīga no iepriekšējām krīzēm – mēs saskaramies ar situāciju, kādu pirms tam nebijām pieredzējuši. Marts un aprīlis bija ļoti kluss – gan uzņēmēji, gan privātpersonas bija ļoti nogaidoši, ja mēs vērtējam pieprasījumu pēc jauna finansējuma, tāpat arī finanšu tirgi bija ļoti kritušies, un tas ļoti ietekmēja visu banku finanšu rezultātus. Otrajā ceturksnī kopumā gan privātpersonu, gan uzņēmumu aktivitāte pamazām ir atgriezusies un arī finanšu tirgi ir atguvušies. Privātpersonas, kuras balstījās uz vēsturisko pieredzi un cerēja uz īpašumu cenu kritumu, atguvušas interesi par mājokļu iegādi, savukārt uzņēmēju vidū ir vērojamas dažādas tendences – daži piedzīvo izaugsmi un izmanto iespēju paplašināties vai apgūt jaunus biznesus, bet citi, kurus ietekmēja krīze, meklē jaunas iespējas. Apzinoties banku lomu ekonomikas asinsritē, vairākas bankas ir rīkojušās atbildīgi – neizmaksāja dividendes akcionāriem un palielināja savu kapitāla pietiekamību. Līdz ar to šobrīd finanšu sektors spēj klientiem nodrošināt pievilcīgu finansējumu ar pietiekami zemām likmēm, lai ekonomika varētu turpināt attīstīties, taču, skatoties uz notikumiem pasaulē Covid-19 kontekstā, svārstīgums arvien saglabājas, kas var ietekmēt kreditēšanas apjomus turpmāk," norāda "SEB bankas" valdes loceklis, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs.
Kopš marta Latvijā palielināts bezkontakta karšu maksājumu limits bez PIN ievades no 25 līdz 50 eiro. Tieši pēdējā gada laikā par 60% audzis to iedzīvotāju skaits, kas ar karti maksā vienmēr, kad vien tas iespējams. Augot šīs tehnoloģijas popularitātei, pieaug iedzīvotāju izpratne arī par drošības aspektiem, liecina "Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. To apliecina arī 2020. gada 2. ceturkšņa dati – karšu skaits ar bezkontakta tehnoloģiju, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturkšņa datiem, ir pieaudzis par 4,6%, sasniedzot 1 693 694. Kā arī par 14% pieaudzis karšu pieņemšanas iekārtu skaits ar bezkontakta tehnoloģiju, proti, no 34 749 uz 39 625. Krāpšanas gadījumu skaita pieaugums pēc bezkontakta maksājumu limita palielināšanas nav novērots.
"Otrais ceturksnis gan pasaulē, gan Latvijā pavadīts Covid-19 zīmē, kas gan tirgotājiem, gan klientiem lika nostiprināt jau iepriekš iedibinātos digitālos paradumus, kā arī attīstīt jaunus risinājumus. Redzam, ka pozitīvi novērtēta bezkontakta maksājuma apjoma palielināšana no 25 līdz 50 eiro, tāpat aizvien pieaugošais bezkontakta termināļu skaits, nodrošina ne tikai ātrumu, ērtību un drošību, bet arī iespēju novērst iespējamus veselības riskus. Šis laiks veicinājis inovatīvu risinājumu nostiprināšanos klientu paradumos – iespēju autorizēties banku vidē vai apstiprināt maksājumus, izmantojot viedierīču atbalstīto funkcionalitāti pirksta nospieduma vai sejas atpazīšanai. Būtiski, ka visā maksāšanas procesā karte vai tai piesaistīta ierīce paliek klienta rokās, un PIN koda ievadīšana nav nepieciešama vai arī tiek pieprasīta stipri retāk. Tas, savukārt, padara šos maksājumus vēl pievilcīgākus no risku un visa veida drošības viedokļa," uzsver "Swedbank" grupas Maksājumu apstrādes un atbalsta pārvaldes vadītājs, Finanšu nozares asociācijas Maksājumu un digitālo produktu komitejas līdzpriekšsēdētājs Mareks Kovaļevskis.
Banku nozares kopējais kapitāls sasniedz 2,78 miljardus eiro. 2020. gada 2. ceturkšņa laikā banku kapitāls ir palielinājies par 1% jeb 0,03 miljardiem eiro, savukārt pēdējo divu gadu laikā kopējais kapitāls nav būtiski mainījies, tas ir 2,70-2,80 miljardi eiro robežās.
