Piecu gadu termiņu plānots noteikt arī bankas prezidenta vietniekam un padomes locekļiem, un viena un tā pati persona šajos amatos varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šāda kārtība atbilstu vispārpieņemtajai praksei un normatīvajiem aktiem, kas paredz iestāžu vadītāju iecelšanu amatā uz pieciem gadiem, iepriekš skaidrojis komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP).
Patlaban Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka vai padomes locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un šos amatus var ieņemt neierobežotu termiņu skaitu.
Likumprojekts paredz, ka līdzšinējais Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis savus amata pienākumus varēs pildīt līdz sešu gadu pilnvaru laika beigām vai brīdim, kad Saeima viņus ir atbrīvojusi no amata.
Tāpat grozījumi paredz samazināt valdes locekļu skaitu no sešiem līdz četriem, un tas rosināts, lai varētu optimizēt Latvijas Bankas administratīvo pārvaldību. Plānots, ka šāda kārtība stāsies spēkā nākamā gada 1. martā.
Ar likuma grozījumiem paredzēts uzdot Ministru kabinetam līdz nākamā gada oktobra beigām sagatavot un iesniegt Saeimā likuma grozījumus, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.
Deputāti iepriekš arī lēma lūgt valdību Saeimā iesniegt izvērtējumu par FKTK pievienošanu centrālajai bankai. Plānotajā apvienošanas procesā būs jāievēro monetārās politikas, finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarība, sacīja Bondars.
"Delfi" jau ziņoja, ka nedēļā pēc 18. novembra valdošā koalīcija būs tikusi skaidrībā par galīgo kandidātu skaitu, no kuriem sāksies atlase Latvijas Bankas prezidenta amatam.
Pašreizējā bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata termiņš beidzas 21. decembrī.
"Delfi" jau ziņoja, ka pagaidām vislielāko aktivitāti publiskajā telpā ir izrādījusi Nacionālā apvienība, kuras valdes un frakcijas pārstāvji oktobra pēdējās dienās tikās ar trim publiski nosauktajiem kandidātiem, kuri arī paši nav nolieguši iespēju pretendēt uz šo amatu, – Sanitu Bajāri, Mārtiņu Kazāku un Innu Šteinbuku.
Šos trīs no plašsaziņas līdzekļos izskanējušajiem vismaz sešiem vārdiem kā ticamāko "īso sarakstu" min arī citu partiju pārstāvji.
Nule savu interesi par amatu publiski paudis arī Uldis Cērps.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
