Plašāk pārbaudīs politiski nozīmīgu personu radu un draugu darījumus  (10)

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumus trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja 57 deputāti, neviens nebija pret, bet septiņi deputāti atturējās.

Likums nosaka, ka politiski nozīmīga persona ir persona, kura Latvijā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu, tostarp valsts augstākā amatpersona, pašvaldības vadītājs, valdības vadītājs, ministrs (ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks), valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai pašvaldībā, parlamenta deputāts, politiskās partijas valdes loceklis, tiesnesis, augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, kā arī bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, starptautiskas organizācijas vadītājs un valdes loceklis vai persona, kas šajā organizācijā ieņem līdzvērtīgu amatu.

Par politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļiem turpmāk tiks uzskatīti gan vecāki, bērni un laulātie, gan vecvecāki, mazbērni, brāļi un māsas. Līdz šim bija jāpārbauda tikai laulāto, vecāku, bērnu un viņu laulāto darījumi.

Tāpat tiks pārbaudīti ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu cilvēku darījumi. Tas nozīmē, ka tiks pārbaudīti arī to cilvēku darījumi, kuriem ar politiķi ir "darījuma vai citas ciešas attiecības", vai to cilvēku darījumi, kuriem ir kopīgs uzņēmums ar politisko personu vai kuri ir īpašnieki "juridiskajam veidojumam, par ko ir zināms, ka tas faktiski izveidots politiski nozīmīgās personas labā".

Likuma grozījumi noteic, ka atbildīgajām iestādēm, piemēram, bankām, būs jāveic klienta padziļināta izpēte, uzsākot un uzturot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu, tās ģimenes locekli vai ar tās cieši saistītu personu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izstrādās vadlīnijas, skaidrojot, kas ir ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīts cilvēks, iepriekš skaidroja Saeimā.

Darījumu izpēte būs jāpārtrauc, ja politiski nozīmīga persona nomirst vai arī vairs neieņem nozīmīgu publisku amatu vismaz 12 mēnešus un attiecīgie darījumi vairs nerada paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku.

Tāpat likums nosaka, ka par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi personai, kura ir iekļauta kādā no valdības noteiktajiem personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos ne tikai teroristiskās darbībās, bet arī masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi nepieciešami, lai cīnītos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, uzsvēra parlamentā.

Priekšlikumi izstrādāti saistībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām.

Likuma grozījumus iepriekš kritizēja banku pārstāvji. Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāvji skaidroja, ka grozījumi ir nepārdomāti. Asociācijas aplēses liecina, ka līdz ar grozījumiem bankām to dēļ būs jāveic padziļināta finanšu izpēte par katru ceturto jeb 0,5 miljoniem Latvijas iedzīvotāju - regulāri jāpārbauda to ienākumu un darījumu legalitāte.

"Likuma grozījumi paredz, ka līdzīgas padziļinātas pārbaudes kā par politiski nozīmīgām personām (deputāti, valsts vadītājs, ministri u.c.) tiks attiecinātas arī uz plašu radinieku loku (piecās paaudzēs) un plaši interpretējamu personu loku, kurām ir "citas ciešas attiecības" ar amatpersonām, piemēram, draugi, cilvēki, kas savulaik mācījušies vienā klasē ar savas pašvaldības vadītāju vai darba kolēģi, partijas vai citu interešu kluba biedri," klāstīja bankas.

LKA aicināja tiesībsargājošās iestādes izveidot un uzturēt politiski nozīmīgu personu sarakstu, nevis vispārināt kritērijus tiktāl, "lai tiem atbilstu ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju, kam ir attāla saistība ar politiku vai amatpersonām".