Kopš bankas aizvēršanas aktīvu apjoms bankā samazinājies par 207,7 miljoniem eiro un pašlaik tiek lēsts 307 miljonu eiro apmērā. Savukārt kreditoriem banka parādā krietni vairāk – 465 miljonus eiro. Starp visiem kreditoriem prioritāte naudas izmaksā ir Finanšu un kapitāla tirgus (FKTK) pārvaldītajam Noguldījumu garantiju fondam, no kā izmaksāja 255 miljonus eiro "PNB bankas" mazajiem noguldītājiem garantētajām atlīdzībām.
Administrators Krastiņš atklājis, ka bankas īpašumi izrādījušies daudz nevērtīgāki, nekā bija domāts.
Krastiņš arī konstatējis, ka agrākajam bankas lielākajam akcionāram Grigorijam Guseļņikovam nopērkot "PNB banku", tai tika pievienota Krievijas "Vjatka" banka. Tās sliktie kredīti tika pārnesti uz "PNB banku, un tad abas bankas atkal tika atdalītas. ""Vjatkas" banka aizgāja prom, bet šie "neperformējošie" kredīti palika šeit," skaidro Krastiņš.
Administratora Krastiņa piedāvātais plāns paredz bankas maksātnespējas procesā juridiskajiem pakalpojumiem iztērēt 9,4 miljonus eiro, citiem konsultantiem – 7,4 miljonus eiro, neparedzētiem izdevumiem – 6,2 miljonus eiro.
Savukārt administratora un viņa palīga kopējā atlīdzība būs 75 tūkstoši eiro mēnesī, ziņoja raidījums.
"Nekas vairāk, kā likumā noteikts, mums nav. Sanāk pat mazāk. Otrs moments, kas noteikti ir ņemts vērā, ka šobrīd bankas padomi un valdi ar vairākiem locekļiem aizstāju es viens ar palīgu. Darba apjoms, pienākumi un atbildība nemazinās," prāvo atlīdzību raidījumam attaisnojis Krastiņš.
Tāpat raidījums noskaidrojis, ka Saeimas deputāta Jura Juraša (JKP) uzņēmums savulaik sniedzis juridiskās konsultācijas "PNB bankai". Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks Jurašs pats klāsta, ka viņš palīdzējis bankai panākt izmeklēšanu uzsākšanu tiesībsargājošās iestādēs, bet "de facto" zināms, ka Jurašam piederošās firmas klients kopš 2017. gada rudens bija "PNB banka".
"Jā, šim uzņēmumam bija līgumattiecības, bet es bez klienta atļaujas nevaru izpaust šo informāciju, kādi pakalpojumi tika sniegti," uz "de facto" jautājumiem atbildēja Jurašs. Jurašs sacīja, ka viņa uzņēmumam līgums ar banku bijis spēkā dažus mēnešus.
Bankai sniegti juridiski pakalpojumi, bet viņš neatbildēja, vai tie saistīti ar Guseļņikova attiecībām ar FKTK un bijušo Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču. "Es labprāt tiešām izstāstītu, kāds bija šis pakalpojuma apjoms, bet es diemžēl nevaru to darīt bez klienta piekrišanas," sacījis deputāts.
Jurašs arī neatklājis, cik "Immunitas" par pakalpojumiem saņēma. Tomēr "de facto" vēstīja, ka Juraša parakstītajā līgumā noteikta atlīdzība 120 eiro stundā plus PVN. Par komandējumiem banka bija ar mieru maksāt 600 eiro dienā, ieskaitot PVN. Taču, ja komandējums garāks par piecām stundām, tad par virsstundām maksā norunāto 120 eiro stundas likmi.
Līgumu Jurašs ar banku 2017. gada septembrī slēdza uz tobrīd viņam piederošā uzņēmuma "Immunitas" vārda. Kompānijas apgrozījums līguma darbības laikā nebija liels – ap 17-18 tūkstošiem eiro gadā. Viņa amatpersonas deklarācijas liecina, ka no pašam piederošā uzņēmuma "Immunitas" Jurašs algā saņēma 4320 eiro 2017. gadā un 7920 eiro 2018. gadā. Nav zināms, vai banka bija vienīgais "Immunitas" klients, norādīja raidījums.
Kā ziņots, "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019. gada 15. augustā, bet 12. septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Krastiņš.
"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 15. augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.
Ņemot vērā minēto, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību.
ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
