Foto: Pixabay
Maksātnespējīgā "PNB banka" šogad augustā Noguldījumu garantiju fondam atmaksājusi piecus miljonus eiro, teikts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā bankas paziņojumā.

Bankas administrators informē, ka tādējādi Noguldījumu garantiju fondam kā prioritārajam kreditoram līdz šim no maksātnespējas procesā atgūtajiem līdzekļiem ir atmaksāti kopumā 140 miljoni eiro.

"PNB bankas" administrators šogad augustā atguvis aktīvus 6,672 miljonu eiro apmērā, kas ir 12,4 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 539 000 eiro.

Tostarp no ieguldījumiem 2022.gada augustā atgūti 4,427 miljoni eiro, no vērtspapīriem atgūti 1,838 miljoni eiro, no izsniegtajiem kredītiem atgūti 330 000 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 4000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 73 000 eiro.

Tādējādi 2022.gada astoņos mēnešos "PNB bankas" administrators atguvis kopumā 26,28 miljonus eiro, bet kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 176,813 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 29,641 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus "PNB bankas" maksātnespējas procesa izdevumi augustā bija 670 000 eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 370 000 eiro, administratora un administratora palīga atlīdzība - 110 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 26 000 eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 6000 eiro, tiesas izdevumi - 5000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 153 000 eiro.

Tādējādi šogad astoņos mēnešos "PNB bankas" maksātnespējas izdevumi veido kopumā 6,155 miljonus eiro, bet kopš "PNB banka" atzīta par maksātnespējīgu bankas maksātnespējas procesa izdevumi veido kopumā 33,51 miljonu eiro, tostarp 2019.gadā bankas maksātnespējas procesa izdevumi bija 5,481 miljona eiro apmērā, 2020.gadā - 9,97 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 11,904 miljonu eiro.

2022.gada 31.augustā "PNB bankā" garantētie noguldījumi bija 8,858 miljonu eiro apmērā, kamēr 2021.gada beigās garantētie noguldījumi bija 9,756 miljonu eiro apmērā. Savukārt citi noguldījumi augusta beigās bija 133,041 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus bankas pakārtotās saistības veidoja 17,854 miljonus eiro, emitētie subordinētie parāda vērtspapīri bija 39,297 miljonu eiro vērtībā, bet pārējās bankas saistības bija 129,574 miljonu eiro apmērā.

Kredītu un debitoru parādu apmērs augusta beigās bija 50,501 miljons eiro, kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām bija 39,165 miljoni eiro, pārdošanai pieejamie aktīvi bija 18,737 miljonu eiro vērtībā, ieguldījumi vērtspapīros bija 5,295 miljoni eiro, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 8,78 miljonus eiro.

Kopumā "PNB bankas" aktīvi 2022.gada augusta beigās bija 127,225 miljonu eiro apmērā, kamēr 2021.gada beigās bankas aktīvi bija 155,147 miljonu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves augusta beigās bija negatīvs - mīnus 201,399 miljoni eiro.

"PNB bankas" iespējamās saistības šogad 31.augustā bija 331 000 eiro apmērā.

Paziņojumā arī minēts, ka "PNB banka" turpina ciešu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts institūcijām un amatpersonām, lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesu, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un citu piemērojamo normatīvu prasību ievērošanu.

Tāpat administrators norāda, ka, izpildot regulējuma prasības un atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Finanšu izlūkošanas dienesta prasībām, sadarbībā ar SIA "Ernst & Young Baltic" ir izstrādāta metodoloģija, kas paredz bankas kreditoru, aizņēmēju, bankas realizējamo aktīvu pircēju un jebkuru naudas un citu finanšu līdzekļu saņēmēju izvērtēšanu atbilstoši normatīvu prasībām. Izstrādāto metodoloģiju FKTK padome apstiprinājusi 2020.gada 11.augustā.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PNB banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!