Foto: LETA
Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad jūlijā atguvis aktīvus 13,798 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,4% mazāk vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 13,124 miljoni eiro, no kredītiem atgūti 477 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 197 000 eiro.

Tādējādi 2020.gada septiņos mēnešos "PNB bankas" aktīvi atgūti 35,043 miljonu eiro apmērā, bet kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 60,527 miljonus eiro.

Vienlaikus "PNB bankas" likvidācijas izdevumi jūlijā bija 1,218 miljonu eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 528 000 eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmaksa vai trešajām personām pienākošos līdzekļu izmaksa veidoja 426 000 eiro, administratora un administratora palīga atlīdzība, tostarp nodokļi – 91 000 eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 86 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 25 000 eiro, tiesas izdevumi – 13 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi – 49 000 eiro.

Tādējādi šogad septiņos mēnešos "PNB bankas" maksātnespējas izdevumi veido kopumā 6,635 miljonus eiro, bet kopš "PNB banka" atzīta par maksātnespējīgu bankas maksātnespējas izdevumi veido kopumā 12,116 miljonus eiro.

2020.gada 31. jūlijā "PNB bankā" garantētie noguldījumi bija 14,131 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,237 miljoniem eiro mazāk nekā mēneši iepriekš. Savukārt citi noguldījumi bija 136,909 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus pakārtotās saistības veidoja 17,854 miljonus eiro, emitētie subordinētie parāda vērtspapīri bija 36,97 miljonu eiro vērtībā, bet pārējās saistības bija 232,655 miljonu eiro apmērā.

Kredītu un debitoru parādu apmērs jūlija beigās bija 76,772 miljoni eiro, ieguldījumi vērtspapīros bija 52,248 miljoni eiro, kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām bija 54,301 miljons eiro, pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi bija 8,092 miljonu eiro vērtībā, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 54,198 miljonus eiro.

Kopumā "PNB bankas" aktīvi 2020.gada jūlija beigās bija 254,926 miljonu eiro apmērā, kamēr pagājušā gada beigās bankas aktīvi bija 377,453 miljonu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves jūlija beigās bija negatīvs – mīnus 183,593 miljoni eiro.

"PNB bankas" iespējamās saistības 31. jūlijā bija 401 000 eiro apmērā.

Paziņojumā arī minēts, ka "PNB banka" turpina ciešu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts institūcijām un amatpersonām, lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesu, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un citu piemērojamo normatīvu prasību ievērošanu.

Tāpat administrators norāda, ka, balstoties uz apstiprināto likvidācijas plānu, tiek turpināts darbs gan pie bankas aktīvu izvērtēšanas, tostarp veicot pakāpenisku aktīvu novērtēšanu pie ārējiem sertificētajiem vērtētājiem, gan arī pie līdzekļu atgūšanas kreditoru interesēs. Aktīvu realizāciju ir plānots veikt publiski izsludinātās izsolēs, cenu aptaujās, tenderos un citos tamlīdzīgos veidos, lai nodrošinātu iespējami efektīvāku to atsavināšanu.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019. gada 15. augustā, bet 12. septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019. gada 15. augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!