Valsts prezidenta ieskatā valdības iecere veidot Attīstības banku ir pareiza. Šāda bankas izveidi Bērziņš atzinis par prioritāru, sacīja Bīviņa.
Kampars pēc tikšanās ar prezidentu norādīja, ka Attīstības bankā iecerēts apvienot esošo finanšu atbalsta instrumentu - Latvijas Garantiju aģentūras, Lauku attīstības fonda, Vides atbalsta fonda un citu – resursus, kā arī nākotnē piesaistīt vēl papildu finansējumu.
Pēc ministra domām, šādas Attīstības bankas izveide būtu labs palīgs Latvijas uzņēmumu izaugsmei un konkurētspējai, lai tie varētu attīstīt jaunas ražošanas jaudas un veidot jaunas darba vietas.
Attīstības bankas uzdevums būtu sniegt dažāda profila atbalstu uzņēmējiem – eksporta apdrošināšanu, kredītgarantijas, investīcijas pašu kapitālā.
Viens no veiksmīgākajiem attīstības finanšu institūcijas izveides piemēriem, pēc ekonomikas ministra teiktā, ir Vācijā. Tur 1948.gadā, lai stimulētu valsts atjaunošanu pēckara periodā, tika nodibināta "KfW Bankengruppe" (KfW). Šī Vācijas attīstības banka mūsdienās ir viena no lielākajām publiskā sektora bankām pasaulē, sniedz konsultācijas par ilgtermiņa ekonomiskās, sociālās un vides aizsardzības attīstības jautājumiem.
2010.gada rudenī Ekonomikas un Finanšu ministrijas noslēdza sadarbības līgumu ar KfW, kas sniedz konsultācijas par uzņēmējdarbības atbalsta institūciju pilnveidošanu un inovatīvu, efektīvu finanšu atbalsta instrumentu izstrādi Latvijā.
Jau ziņots, ka valdība nolēma līdz 2013.gadam izveidot Attīstības banku uz "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" ("Hipotēku bankas") bāzes, iespējams, apvienojot bankas, Latvijas Garantiju aģentūras, Lauku attīstības fonda un Vides investīciju fonda atbalsta programmas.
Patlaban viens no galvenajiem diskusiju jautājumiem "Hipotēku bankas" pārveides procesā ir kredītiestādes kredītportfeļa liktenis.