Foto: DELFI
Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) nav apstrīdēts FKTK pērn pieņemtais lēmums piemērot naudas sodus bijušajiem bankas valdes locekļiem.

Pērn decembra vidū FKTK padome piemēroja individuālas monetārās sankcijas visiem bankas valdes locekļiem. Oleksandram Trubakovam tika piemērots 96 449 eiro naudas sods, Ivetai Ķerpei - 25 869 eiro sods, Rolandam Pētersonam - 15 411 eiro sods, bet Oleksandram Mekekečko - 7607 eiro sods.

FKTK lēmumu par individuālajiem naudas sodiem varēja apstrīdēt līdz 29. janvārim.

FKTK pārstāve Elīna Avotiņa sacīja, ka komisijā nav apstrīdēts lēmums par "PrivatBank" valdes locekļiem uzlikto soda naudu, bet tas neizslēdz iespēju, ka lēmums ir pārsūdzēts tiesā. Tomēr līdz šim Administratīvajā apgabaltiesā FKTK lēmumi par individuālajiem naudas sodiem nav pārsūdzēti, apliecināja tiesā.

Kā ziņots, FKTK pērn decembrī piemēroja "PrivatBank" 2 016 830 eiro sodu par pārkāpumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma, Kredītiestāžu likuma un citu normatīvu ievērošanā. FKTK atstādināja no pienākumu pildīšanas bankas valdes priekšsēdētāju un atbildīgo valdes locekli, kā arī uzdeva bankas padomei pilnībā nomainīt bankas valdi.

"PrivatBank" iepriekš komisijā pārsūdzēja gan FKTK lēmumu par vairāk nekā divu miljonu eiro soda naudu, gan arī FKTK lēmumu, ar kuru komisija uzdeva bankas padomei pilnībā nomainīt bankas valdi un noteica tā laika valdes priekšsēdētājam un valdes loceklei pagaidu aizliegumu veikt amata pienākumus līdz valdes atsaukšanai. FKTK līdz februāra beigām jāizskata sūdzība par FKTK lēmumu uzdot mainīt bankas valdi, bet līdz marta vidum - par divu miljonu eiro soda naudu.

"PrivatBank" iecēlusi trīs jaunus valdes locekļus - Ingu Rumbu, Vairu Filipsonu un Sņežanu Daļecku. Jaunie valdes locekļi tika iecelti pērn decembrī, un darbu tad pārtrauca iepriekšējā valde. Savukārt "PrivatBank" valdes priekšsēdētāja kandidatūras saskaņošana vēl notiek.

"PrivatBank" piemērotie sodi ir daļa no FKTK veiktās pārbaudes rezultātiem par darījumiem no 2012. līdz 2014. gadam, kas minēti publiskotajā Moldovas Nacionālās bankas pētījumā jeb tā sauktajā "Kroll" ziņojumā. Pārbaudē konstatēti pārkāpumi "PrivatBank" klientu izpētē un informācijas dokumentēšanā, klientu darījumu uzraudzībā, jo banka vairākus darījumus nebija identificējusi kā potenciāli aizdomīgus un par tiem nebija ziņojusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

FKTK bijušais priekšsēdētājs Kristaps Zakulis iepriekš pastāstīja, ka attiecībā uz "PrivatBank" atbildību Moldovas gadījumā FKTK konstatēja, ka bankas atbildīgo valdes amatpersonu izpratne, lēmumi un rīcība 2014. gada novembrī neatbilda tam, kā vajadzēja rīkoties, tāpēc FKTK pērn decembrī prasīja atstādināt divus valdes locekļus. "Tiem nevarēja ļaut turpināt darbu, jo pastāvēja risks, ka līdzīgā situācijā viņi pieņems neatbilstošu lēmumu," teica bijušais finanšu tirgus uzraugs.

"Runājot par Moldovas lietu, jāatzīst - tas, ka 2014. gada novembrī banka atļāvās kaut ko tādu akceptēt un bankas valdes locekļi pieņēma lēmumu tā rīkoties, ir ne pārāk glaimojošs fakts sistēmai. Taču FKTK spēja piecu mēnešu laikā identificēt vājo posmu un to nomainīt. Kāds uzskata, ka FKTK piecus mēnešus čammājās, nevis tika galā mēneša vai divu laikā. Taču mēs uzskatām, ka ir jāizdara darbs, ir jākonstatē apstākļi, kurš ir vainīgs un kurā brīdī kas notika," sacīja bijušais FKTK vadītājs.

Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas publicētās informācijas, "PrivatBank" pērn septembra beigās bija pēc aktīviem 11. lielākā banka Latvijā. Bankas aktīvu apmērs septembra beigās - 677,36 miljoni eiro.

Latvijas "PrivatBank" tīrā peļņa pērn 11 mēnešos bija 10,4 miljoni eiro.

Latvijā strādājošās AS "PrivatBank" akcionārs ir Ukrainas "PrivatBank".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!