Tāpat sarunā tiek skarta tēma par iedzīvotāju finanšu kultūru – maksājumu kavēšanu, galvotāju atbildību, vecuma ietekmi u. c.
Kā aizņemšanās paradumus ir ietekmējuši grozījumi normatīvajos aktos un pandēmija?
Piemēram, 2018. gadā mēnesī tika noslēgti vidēji 43 tūkstoši jaunu privātpersonu kreditēšanas līgumu, visvairāk augustā – 48 tūkstoši – un decembrī – 50 tūkstoši. Summas bija līdz tūkstotim eiro, vidēji ap 900 eiro. Šāda tendence turpinājās līdz 2019. gada vidum, kad notika izmaiņas – samazinājās izsniegto kredītu skaits un palielinājās summa. Tas bija brīdis, kad stājās spēkā jaunie kreditēšanas noteikumi (red. – grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredzēja ātro kredītu izmaksu ierobežošanu, stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī un 1. jūlijā). Līdz ar to aizdevēji, kas izsniedza kredītos salīdzinoši mazas summas uz īsu termiņu, pārorientējās. Tas ir jautājums valdībai, ko tā vēlējās panākt ar likuma grozījumiem.
