Raidījums: 'Norvik bankas' īpašnieks apgalvo, ka no viņa centās izspiest kukuļus
Foto: LETA

AS "Norvik banka" starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtā pieteikuma pret Latviju centrā ir korupcija finanšu sektorā – kāda pieredzējusi un augstu stāvoša amatpersona no bankas kontrolpaketes īpašnieka Grigorija Guseļņikova esot centusies izspiest kukuļus, svētdien ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga". Naudas izspiešanā esot bijis iesaistīts arī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds.

Pati "Norvik banka" iepriekš vēršanos pret Latviju pamatoja ar to, ka pret banku esot īstenota "negodīga, patvaļīga, nepareizi motivēta un nepamatota regulatīvā pieeja".

Krievijas un Lielbritānijas pilsonis Guseļņikovs par "Norvik bankas" kontrolējošo akcionāru kļuva pirms pieciem gadiem. Tomēr kopš tā laika sadarbība ar valsts iestādēm nav izveidojusies, kā cerēts. Banku uzraugs lielus naudas līdzekļus atzinis par noziedzīgi iegūtiem, līdz ar to bankai ir nepietiekams pašu kapitāls un tās darbība ir ierobežota. Par neuzticēšanos liecinot jaunākā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) prasība ierakstīt pilnīgi visas bankas valdes un padomes sēdes, ziņoja raidījums.

Guseļņikovam banku iegādājoties, bija zināms, ka ar dažiem bankas aizdevumiem ir problēmas. Uz valsts atbalstu pretendējošai vēja elektrostacijai Ventspils novadā bija ņemts kredīts, taču apsviedīga ļaužu grupa centās pelnošo biznesu piesavināties un kredītus bankai neatdot. Iesaistīti bija arī bankas darbinieki, jo aizdevumi bija izsniegti faktiski bez ķīlas.

"Winergy" projektā neiztika bez maksātnespējas administratoru sazīmētām shēmām. Starp banku un "Winergy" gan tika panākts mierizlīgums, un vēja parks nonāca bankas kontrolē. Taču izmeklēšanas un tiesvedības turpinās. Kā vienu no atslēgas figūrām "Winergy" krāpšanas shēmās banka nosauc kādreiz ietekmīgo maksātnespējas administratoru Sprūdu. Krimināllietā, ko vairākus gadus izmeklēja policija par krāpšanu kredītu izsniegšanā un kurā pirmstiesas izmeklēšana nesen pabeigta, Sprūda starp apsūdzētajiem nav.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Evita Masule informē, ka krimināllietā sauktas pie atbildības septiņas personas, no kurām piecas sauktas pie atbildības gan par krāpšanu, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un divas par krāpšanu. Pirmstiesas izmeklēšana ir pabeigta. Starp šajā lietā apsūdzētajiem Sprūda nav.

"Nekā personīga" ziņoja, ka pret Latvijas valsti iesniegtajā prasības pieteikumā Guseļņikovs norāda uz korupciju Latvijas finanšu sektora augstākajā līmenī. No baņķiera 2016. un 2017. gadā vairākkārt esot izspiesti kukuļi.

Kā galvenais izspiešanas shēmas autors minēta kāda vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt esot prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot represijas no FKTK puses. Šādi rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu plaši zināmo, neoficiālo, taču faktisko ietekmi pār FKTK, ziņoja "Nekā personīga".

"Vadošā Latvijas amatpersona, tiekoties 2016. gada 29. maijā, Guselņikovam atklāja, ka Sprūds palicis neapmierināts ar "Winergy" lietas iznākumu. Saskaņā ar amatpersonas teikto, Guseļņikovs neesot ievērojis spēles noteikumus. Šajā sakarā viņš aicināja nekavējoties atrisināt situāciju ar Sprūdu, ko Guselņikovs sapratis kā prasību veikt maksājumus Sprūdam. Tādējādi Guseļņikovs secina, ka vadošā Latvijas amatpersona sadarbojās ar Sprūdu vai citādi izmantoja Sprūda pretlikumīgo rīcību, lai izspiestu no Guseļnikova lielākus kukuļus," šādu fragmentu no "Norvik bankas" prasības pieteikuma pret Latvijas valsti citēja raidījums.

Guseļņikovs kukuļus neesot maksājis ne vārdā neminētajai amatpersonai, ne starpniekiem. Viņaprāt, tāpēc pieaugušas regulatora prasības pret "Norvik banku".

"Nekā personīga" citēja prasībā tiesai rakstīto, ka vadošā Latvijas amatpersona izpildījusi savus "solījumus" un atriebusies, par "izpildītāju" izvēloties FKTK. Šajā laikā komisija pakāpeniski palielināja spiedienu uz banku. Ar šādu rīcību tā cenšas piespiest banku kļūt maksātnespējīgai un dot pamatu iespējamai bankas pārņemšanai un bankas licences atņemšanai, teikts pieteikumā tiesai.

Guseļņikovs nenosauc amatpersonu vārdā, bet norādes vedot Latvijas centrālas bankas vadības virzienā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs "Nekā personīga" rakstiskās atbildēs norādīja, ka apgalvojumi par kukuļa pieprasīšanu neatbilst patiesībai. Papildu komentārus viņš nesniegs, lai neietekmētu strīda izskatīšanas rezultātu.

"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels skaidroja, ka Guseļņikovs par šo lietu esot vērsies policijā un informāciju nodevis arī Lielbritānijas pretkorupcijas iestādei.

TV3 rīcībā nav faktu, ka izmeklēšana par baņķiera apsūdzībām sākta Latvijā vai Lielbritānijā. Ekonomikas policijā notiekot vairākas resoriskās pārbaudes saistībā ar "Norvik banku", tajā skaitā par lielu, iespējams, neatļautu naudas pārskaitījumu advokātu birojam "Quinn Emanuel" Londonā, kas gatavoja "Norvik bankas" prasību pret Latvijas valsti starptautiskajā šķīrējtiesā.

"Norvik banka" Valsts kancelejai devusi atļauju publiskot prasības pieteikumu starptautiskajai tiesai. Tomēr kanceleja nesteigsies ar informācijas atklāšanu, kamēr nebūs izvēlēti tiesneši un publiskošanas jautājums nebūs apspriests ar viņiem.

Vairākas amatpersonas, kuras nevēlējās atklāt savu vārdu, Guseļņikova vēršanos starptautiskajā tiesā sauc par šantāžu ar mērķi savas biznesa neveiksmes uzlikt uz valsts pleciem.

"Norvik banka" ir pēc aktīviem astotā lielākā banka Latvijā.

Tags

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Banka Norvik banka Valsts kanceleja

Comment Form