Raidījums: par Krājbankas sanāciju interesējas Krievijas finanšu korporācija 'Otkritije'  (69)

Bankas pārvaldnieks auditorfirma KPMG šobrīd izvērtē divus no četriem Krājbankas sanācijas plāniem, jo abi pārējie atzīti par nekvalitatīviem. Raidījums vēsta, ka, lai gan šobrīd vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredz vienu un to pašu: Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 miljonus latu un iegūst Krājbanku īpašumā, savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot Krājbankas īpašumus.

Sanācijas plāna iesniedzējs ir bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, pret kuru uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. "Kopējais investīciju apjoms ir 158 miljoni latu. No tiem daļu paredzēts investēt kapitālā, daļu tiek paredzēts investēt, lai nodrošinātu likviditātes prasību izpildi," skaidroja Mārtiņš Zalāns.

Potenciālais investors Krājbankā Zalāna iesniegtajā sanācijas plānā ir Krievijas finanšu korporācija "Otkritije", kuras akcionāru vidū ir Krievijas valsts tehnoloģiju uzņēmuma "Rosnano" vadītājs Anatolijs Čubaiss. Pērnā gada vidū šis koncerns vēlējās Latvijā pirkt "GE Money" banku, taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija šo darījumu liedza. Raidījums vēsta, ka iebildumi esot bijuši pret neskaidro īpašnieku struktūru.

Tagad "Otkritije" Zalāna iesniegtajā sanācijas plānā prasa kontroli pār Krājbanku, tajā ieguldot 38 miljonus un 120 aizdodot. No valsts tiek prasīts daudz vairāk – uz desmit gadiem atteikties no 350 miljoniem latu, ko Noguldījumu garantiju fonds izmaksāja kompensācijās noguldītājiem. Kā otrs risinājums tiek piedāvāts daļu no šīs summas norakstīt zaudējumos.

Sanācijas plāna autori noliedz, ka aiz tā stāv Antonovi, tomēr tieši šonedēļ, kad plāns tika iesniegts, Rīgā atkal ieradās bijušā Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova tēvs Aleksandrs, vēsta raidījums. Viņš cildināja iespējas, ko valstij sniegs Krājbankas sanācija un brīdināja, ka bankrots būs neizdevīgāks.

"Mēs piedāvājām sanācijas plānu, tas ir pilnīgi reāls. Es esmu pārliecināts, ka, ja to pieņems, tad valsts tikai iegūs ekonomiski," uzskata bijušais Latvijas Krājbankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Antonovs.

Sanācijas plāna gadījumā Noguldījumu garantijas fondam vairs nebūs pirmo tiesību uz aktīviem, kā tas būtu bankrota gadījumā, taču to neesot pieminējis ne Antonovs, ne Zalāns, vēsta raidījums. Bankā ieķīlātie īpašumi interesē gan Antonovus, gan jaunatrastos investorus.

Investoru interese par bankas sanāciju nav saistāma tikai ar bankas plašo filiāļu tīklu - iespējamos bankas atjaunotājus interesē arī tās aktīvi. Viens no tiem ir AS "Rīgas vagonbūves rūpnīca" (RVR) kuras visa manta ir ieķīlāta Krājbankā. RVR divu trešdaļu īpašnieks ir Kiprā reģistrēts ofšors, kurš savas daļas ieguva pirms diviem gadiem - piecas dienas pēc tam, kad Antonoviem piederošā banka rūpnīcai izsniedza piecu miljonu kredītu, vēsta raidījums.

Vai rūpnīca īstenībā pieder Antonoviem, ģimenes pārstāvis skaidru atbildi nesniedza. "Tas ir bankas klients. Personīgi man ar to nav bijusi saistība. Es nodarbojos ar pavisam citām tēmām," raidījumam norādīja Aleksandrs Antonovs, kurš uz jautājumu, vai rūpnīcas īpašnieks nav viņa dēls Vladimirs, atbildēja: "Nezinu."

Vizītes laikā Rīgā Antonovs seniors devās uz prokuratūru. Raidījuma rīcībā esošās ziņas liecina, ka Antonovi vēlētos piedāvāt viņu rīcībā esošās ziņas par Latvijas oligarhu nodarījumiem apmaiņā pret ģenerālprokurora lēmumu atcelt kriminālapsūdzību, taču nekas konkrēts šajā jomā gan vēl neesot runāts.

"Kas attiecas uz Vladimiru Antonovu, tad pagaidām viņš šādu informāciju, kas būtu vērtējama kā sadarbošanās ar izmeklēšanu vai kaitējuma atlīdzība, nav sniedzis. Līdz ar to pašreiz nav nekāda pamata vispār šādu jautājumu apspriest. (..) Likums ir noteicis, ka gan sadarbība ar izmeklēšanu, gan kaitējuma atlīdzība uzskatāma par atbildību mīkstinošu apstākli un viennozīmīgi, ka šāda rīcība tiek ņemta vērā," raidījumam norādīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Antonovs vecākais joprojām apgalvo, ka ir gatavs sniegt visu iespējamo palīdzību Krājbankas atjaunošanai: "Mēs piedāvājam visu iespējamo informāciju gan tiesībsargājošajām iestādēm, gan komisijai, administrācijai, viss, kas no mums atkarīgs, viņi visu saņem." Savukārt Kalnmeiers raidījumam par to teica: "Nu mana atbilde bija, ka šajā iestādē netic vārdiem, tic darbiem. Būs darbi, tad arī vērtēsim."

Bankas administrators auditorfirma KPMG šobrīd izskata sanācijas plānu un tikmēr no komentāriem atsakās. Nākamo otrdienu administratoram jāpaziņo, vai sanācijas plāns ir atbalstāms, atgādina raidījums. Ja to noraidīs, tad Krājbanku sagaidīs bankrots, ja atbalstīs, tad tas jāizskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kā arī Krājbankas kreditoriem, kur noteicošā balss ir valstij.

Jau ziņots, ka SIA "KPMG Baltics" 20.janvārī ir saņēmis vienu bankas sanācijas priekšlikumu, taču maksātnespējas risinājuma izvēles procesā "KPMG Baltics" vērtē vairākus sanācijas priekšlikumus un iespējamos modeļus.

Rīgas apgabaltiesa 23.decembrī "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Par administratoru tiesa apstiprināja auditorfirmu "KPMG Baltics", bet kā "Krājbankas" pārstāvjus maksātnespējas procesā, kuru dalība tajā ir obligāta, tiesa noteica bankas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, valdes locekli Mārtiņu Zalānu, valdes un padomes locekļus, tostarp Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kā arī atsevišķu pārvalžu vadītājus un grāmatvedi.

Auditorkompānija pēc maksātnespējas pasludināšanas apņēmās mēneša laikā vērtēt bankas sanācijas iespējas. Ja to neizdosies paveikt un sanācija nebūs iespējama, tiks lemts par bankrota procedūras sākšanu un visu, kas ar to saistīts.

Ar "Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), norādot, ka bankas parādsaistības pārsniedz tās aktīvus, un banka nespēj izpildīt tās darbību regulējošās prasības.

FKTK padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums. Aizdomās par naudas izkrāpšanu no bankas tiek turēti bijušie bankas vAdītāji un akcionāri, tostarp Krievijas izcelsmes miljonāru Valdimiru Antonovu. Viņu smagos finanšu noziegumos apsūdz arī Lietuvā saistībā ar "Snoras" bankrotu, tomēr Lielbritānijas tiesa pagaidām nav apmierinājusi Lietuvas valdības izdošanas lūgumu.