Privatizācijas aģentūras valdes locekle Iveta Zalpētere norāda, ka jaundibināmās bankas valdē pagaidām būs tikai trīs cilvēki - visi no pašreizējās "Parex bankas" vadības. Proti, jau minētais Jākobsons kā jaunais bankas prezidents un divi pašreizējie "Parex bankas" valdes locekļi - Valters Ābele un Guntis Beļavskis - kā valdes locekļi.
Jākobsons "de facto" nenoliedz, ka šādam piedāvājumam piekristu. Viņam jau ir vairāk nekā 15 gadu ilga darba pieredze bankās: bijis viceprezidents Vācijas "Vereinsbank Rīga" un "SEB Bankā" un vadījis "UniCredit Bank".
Arī bankas padomē varētu strādāt galvenokārt "Parex" pārstāvji. Proti, "Parex" padomes locekļi Klāvs Vasks un Juris Vaskāns varētu būt jaunās bankas padomes locekļi, savukārt priekšsēdētāja amatu ieņemtu Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ārvalstu palīdzības jautājumos Andžs Ūbelis.
Bankas vadības atalgojums būs līdzīgs kā valsts pārvaldē. Tomēr, kad augusta sākumā par jaunās bankas akcionāru kļūs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, tās, visticamāk, palielinās.
Tiesa, jaunajai bankai vēl jāsaņem darbības licence. Lai tā varētu sākt darbu 1. augustā, licence ir jāiegūst 1. jūlijā. Privatizācijas aģentūra dokumentus Finanšu tirgus un kapitāla komisijā iesniedza sestdien. Licences iegūšana gan var ilgt mēnešiem un atsevišķos gadījumos pat pārsniegt gadu, tomēr komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece atturas prognozēt, cik daudz laika licences iegūšana prasīs jaunajai bankai.
Neoficiāli gan visas puses izsaka piesardzīgu optimismu, ka augusta sākumā banka strādās.
Privatizācijas aģentūra meklē arī vadītājus, tā saucamajai, "sliktajai bankai". Kandidāti jau esot apzināti, atzinusi Zalpētere.
Zināms, ka no valsts "Parex bankā" ieguldītajiem 692 miljoniem latu 230 miljoni nonāks jaunajā jeb labajā bankā, 100 miljoni no valsts noguldītās naudas kļūs par akciju kapitālu, bet 130 miljoni paliks noguldījumu veidā. Daļa no naudas nonāks arī "sliktajā bankā".
Tomēr šāda naudas sadale ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja restrukturizācija izdodas. Saeimā apspriestie grozījumi kredītiestāžu likumā "Parex" sadalīšanu var nopietni apdraudēt.
Jau vēstīts, ka valdība 23. martā pieņēma "Parex bankas" restrukturizācijas plānu, bet 1. jūnijā valdība pieņēma lēmumu par jaunas bankas izveidi. Jaunajai bankai būs stabila finanšu bāze, kas ļaus sekmīgi piesaistīt investorus un iespējami ātri atmaksāt valsts ieguldītos līdzekļus. Jaunā banka turpinās apkalpot visus esošo klientu kontus, un noguldījumiem tiks saglabātas visas garantijas un līdz šim piešķirtās priekšrocības.