Regulēs kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus
Foto: F64

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumu, kas paredz regulēt pakalpojumu sniedzēju darbību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, strauji pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts.

Lai reaģētu uz jaunajām tendencēm un apstākļiem un vienlaikus veicinātu uzņēmumiem alternatīva finansējuma pieejamību, ņemot vērā jaunākās finanšu tehnoloģiju piedāvātās iespējas, Eiropas Parlaments un Padome 2020. gada 7. oktobrī pieņēma regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Likumprojekts "Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums" izstrādāts, lai nodrošinātu regulas piemērošanu Latvijā, un stāsies spēkā 2021. gada 10. novembrī.

FM skaidro, ka kolektīvā finansēšana ir arvien vairāk izplatīts alternatīva finansējuma veids jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas parasti paļaujas uz nelieliem ieguldījumiem. Kolektīvā finansēšana ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties nekādu risku, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai sapārotu potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu, vai sekmētu šādu sapārošanu. Šāds finansējums varētu izpausties kā aizdevumi vai pārvedamu vērtspapīru vai citu kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautu instrumentu iegāde.

Likums paredz regulēt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības reģistrēšanas kārtības, darbības un atbildības nacionālās prasības atbilstoši regulai un kompetentās iestādes tiesības, pienākumus, kā arī pilnvarojumu izdot kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem saistošus normatīvos noteikumus, lai veicinātu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomas attīstību, stiprinātu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu tirgus stabilitāti un uzticamību, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu izmantotāju interešu aizsardzību, kā arī noteikt kompetento uzraudzības iestādi.

Likums paredz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam pienākumu maksāt uzraudzības maksu, kas sastāv no fiksētās un mainīgās daļas: 4000 eiro gadā un papildus līdz 1,4% gadā no saviem bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu, bet kopējā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja maksa Komisijas darbības finansēšanai nepārsniedz 100 000 eiro gadā.

Saskaņā ar likumprojekta izstrādes gaitā identificēto, šāda uzraudzības maksa, kas tiktu diferencēta atkarībā no kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja apgrozījuma, ļautu tirgū darboties kā nelielajām kapitālsabiedrībām, kurām attiecīgā uzraudzības maksa salīdzinājumā ar finanšu tirgus dalībnieku vidējiem šāda veida maksājumiem būtu neliela, savukārt lielākās kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja šo maksu maksātu ievērojami augstākā līmenī, kas būtu atkarīgs no to bruto ieņēmumiem, tomēr nepārsniedzot 100 000 eiro gadā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.