Rimšēvičs: līdz gada beigām atrast FKTK vadītāju var neizdoties; cilvēki baidās kandidēt
Foto: LETA

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) jauno priekšsēdētāju šogad apstiprināt amatā diez vai izdosies – ir grūtības atrast par demisiju paziņojušās Irēnas Krūmanes pēcteci, jo cilvēki baidās šo pienākumu uzņemties, otrdien LNT raidījumam "900 sekundes" atzina Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram līdz ar finanšu ministru ir jāizvirza FKTK vadītāja amata kandidāts Saeimas balsojumam.

"Šobrīd mums [ar ministru Andri Vilku (V)] nav šo kandidātu," atzina LB prezidents. Viņš pastāstīja, ka uzrunāti ir "pāris FKTK cilvēku, vēl pāris speciālistu", tomēr cilvēki, "liekas, baidās uzņemties šo amatu, jo tā nav nekāda saldā maize".

Viņš norādīja, ka "šobrīd cilvēkus aptur no raušanās pie šī amata" ap to saceltā ažiotāža un situācija ar Krājbanku, jo cilvēki saprot, ka "tas var notikt ar jebkuru". Tāpēc Rimšēvičs paredz, ka līdz šī gada beigām jauno FKTK vadītāju atrast neizdosies, tomēr nākamā gada sākumā to vajadzētu ievēlēt, uzsver LB prezidents.

Vaicāts, cik liela ir LB atbildība par Krājbankas krahu, Rimšēvičs atbildēja: "Es ceru, ka nekāda." Viņš arī pauda viedokli, ka pārmest FKTK to, ka viņi esot "nogulējuši atklātu krāpniecību dienas laikā un nepamanījuši, ka kāds ir ieķīlājis korespondentkontos esošo naudu," arī neesot korekti.

LB prezidents sacīja, ka līdzīgi gadījumi ir bijuši gan Lielbritānijas, gan Francijas, gan Holandes bankās, kad "vai tie ir dīleri, vai kādi grāmatveži, kas menedžmentam aizmuguriski izzaguši naudu no bankas." No šādiem notikumiem neesot pasargāts "absolūti neviens" finanšu uzraugs, uzskata Rimšēvičs.

Lūgts komentēt valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas izteiktos pārmetumus drošības iestādēm par Krājbankā notikušo, neinformējot par to riskantajiem īpašniekiem, Rimšēvičs atzina, ka "situācija ir ļoti piņķerīga caur to", ka ES direktīva nosaka – ES bankas meitas bankas atvēršana esot formāls process.

Rimšēviča ieskatā tāpēc 2005.gadā, kad Lietuvas "Snoras" banka kļuva par Krājbankas lielāko līdzīpašnieci, atvēra meitasbanku, "uzraugi, kuri labprāt būtu uzstādījuši stingrākus noteikumus, tajā brīdī vienkārši samulsa un, kā tas varbūt dažkārt birokrātiem ir, gribēja ļoti precīzi izpildīt direktīvas noteikumus" un nepievērsa pastiprinātu uzmanību "Snoras" bankas īpašniekiem, to skaitā Vladimiram Antonovam.

LB prezidenta arī pauda viedokli, ka valdības lēmums neglābt Krājbanku noteikti bijis labākais, jo neziņa par iespējamajām nelikumībām bankā nemaz nedeva iespēju domāt par glābšanu. Bija skaidrs, ka banka cietusi zaudējumus, tāpēc likt iekšā valsts naudu nesistemātiskā bankā nebūtu mērķtiecīga, sacīja Rimšāvičs, norādot, ka vairumam Krājbankas noguldītāju viņu nauda tiks atmaksāta no Noguldījumu garantiju fonda, kas esot līdz šim nebijis precedents.

Jau ziņots, ka pašreizējais FKTK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis nevēlas ieņemt komisijas vadītāja amatu.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) novembra beigās pauda viedokli, ka jaunajam FKTK vadītājam ir jābūt nozares profesionālim. To, cik ātri FKTK varētu tikt pie jauna vadītāja, Dombrovskis atturējās prognozēt, jo tas atkarīgs no tā, cik ātri Saeima no amata atbrīvos pašreizējo FKTK vadītāju Krūmani.

Iepriekš premjers izteicās arī, ka situācija saistībā ar FKTK vadītājas Krūmanes atkāpšanos ir "vērtējama duāli". FKTK un arī pati komisijas vadītāja Krūmane ir daudz darījusi, risinot ar "Krājbankas" krahu saistītās problēmas, bet no otras puses FKTK darbībā bija vērojamas komunikācijas problēmas, un uz komisiju izdarīts liels sabiedrības spiediens, teica Dombrovskis.

Jau ziņots, ka pēc "Krājbankas" kraha no amata atkāpusies FKTK priekšsēdētāja Krūmane. "Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē Komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju," paziņojumā pauda Krūmane.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form