Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs noliedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darba ietekmēšanu. Viņaprāt, FKTK rīcība brīžiem pat bijusi nogaidoša un neizlēmīga.
Otrdien sasauktā preses konferencē Rimšēvičs teica, ka visus lēmumus attiecībā uz komercbankām Latvijā pieņem tikai FKTK un viņam paustie pārmetumi nemaz neattiecoties uz Latvijas Bankas kompetenci. Rimšēvičs skaidroja, ka Latvijas Banka neietekmē FKTK, kuras padome ir koleģiāla institūcija piecu cilvēku sastāvā. "Tad būtu jāpārliecina katrs no šiem pieciem individuāli, ko es neesmu darījis," teica Latvijas Bankas prezidents.
Rimšēvičs izteicās, ka FKTK rīcība, iespējams, ir bijusi nogaidoša un, viņaprāt, neizlēmīga atsevišķos brīžos, kas ir tieši pretēji tam, ko viņam pārmet "Norvik bankas" īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs. Guseļņikovs paudis, ka Rimšēvičs no viņa prasījis kukuļus, pretējā gadījumā draudot vērsties pret banku ar uzrauga palīdzību. Rimšēvičs teica, ka nav ne prasījis, ne pieņēmis kukuļus.
Savukārt kā piemēru banku uzrauga nepietiekamai izlēmībai Latvijas Bankas prezidents minēja, ka "ABLV Bank" sodīšana Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanas lietā, iespējams, ļautu Latvijai izvairīties no ASV smagajām sankcijām, kas tagad vērstas pret šo banku un met ēnu uz Latvijas valsti kopumā.
"Delfi" jau ziņoja, ka 13. februārī publicētajā ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) ziņojumā rosināts noteikt sankcijas "ABLV Bank" un pausti arī pārmetumi par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai.
FKTK pērn veica "ABLV Bank" pārbaudi par Ziemeļkorejas lietu un secināja, ka nav tiešu sankciju pārkāpumu. Lieta tika izbeigta bez administratīvā akta izdošanas un bez soda naudas vai citu sankciju piemērošanas "ABLV Bank". Tika noslēgts administratīvais līgums. "ABLV Bank" apņēmās pilnveidot savu iekšējās kontroles sistēmu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska jomā un sankciju riska pārvaldīšanas jomā, tostarp minētā līguma ietvaros.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka FKTK secinājums Ziemeļkorejas lietā ir tāds, ka nav tiešu sankciju pārkāpumu. Latvijas likumi atšķiras no ASV, kur netiek izšķirts starp pastarpinātu sankciju pārkāpumu un tiešu sankciju pārkāpumu.
Savukārt Rimšēvičs otrdien preses konferencē nedēļas nogalē piedzīvoto aizturēšanu saistīja ar to, ka piektdien "ABLV Bank" vērsusies Latvijas ar lūgumu saņemt likviditātes atbalstu. Latvijas Bankai ticis prasīts nekavējoties izsniegt vienu miljardu eiro, ko banka nevarēja izsniegt, jo tādējādi tiktu pārkāptas vadlīnijas un noteikumi. Kad ziņa par aizdevuma un dažādu vērtspapīru neiegādāšanos sasniegusi "ABLV Bank", pēc trim stundām bankā tika sākta kratīšana. "Vērtējiet paši, vai tā ir sakritība vai likumsakarība," žurnālistiem teica Rimšēvičs.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtās informācijas, Rimšēvičam noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.
Kopumā vēršanos pret sevi Rimšēvičs skaidroja ar to, ka daudziem kļuvis neērts un apņēmies novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijas banku sistēmā. Cīņa ar sērgu - nerezidentu noguldījumu klātbūtni Latvijas banku sektorā - sākta jau 2013. gadā pirms Latvijas iestāšanās eirozonā.
Latvijas Bankas prezidents minēja, ka pēdējos gados skandāli ar vienām un tām pašām bankām turpināja mest ēnu, tika aizvērti ASV dolāru korespondējošie un pašlaik Latvijā nevienai nerezidentus apkalpojošai bankai nav dolāru korespondējošo kontu.
Rimšēvičs arī izteicās, ka 2016. gadā, kad "ABLV Bank" tika sodīta pirmo reizi, bijis daudz baumu - sods bankai tolaik esot bija paredzēts apmēram 10 miljonu eiro apmērā -, bet beigās banka tika sodīta ar daudz mazāku summu. "Domāju, ka vēsture lielā mērā sākās tajā brīdī," izteicās Latvijas Bankas prezidents.
FKTK 2016. gadā "ABLV Bank" piemēroja 3,17 miljonu eiro sodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumiem, un tas ir līdz šim lielākais kādai bankai Latvijā piemērotais sods.
Kā ziņots, FKTK iepriekš noraidīja kādu spiedienu uz komisiju. "FKTK lēmumus pieņem padome, un padome sastāv no pieciem cilvēkiem. Šo cilvēki viedokļi saskaņoti netiek. Katrs balso pēc pieejamiem materiāliem, kādi ir uz balsošanas dienu," svētdien žurnālistiem sacīja FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne.
Arī Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners iepriekš sacīja, ka Latvijas Bankā nav bijis nekāda spiediena uz FKTK. Oficiālā komunikācija ir dokumentēta, un pusēm ir sadarbības līgums, saskaņā ar kuru notiek informācijas apmaiņa. Tā ir oficiāla institūcija sadarbība, skaidroja Kušners.
