Riskanto klientu izmēšana no Latvijas nerezidentu bankām: kas paveikts
Foto: DELFI

Pēdējos pāris gados paveiktais, lai mazinātu riskantus un aizdomīgus darījumus Latvijas bankās, kuru bizness vērsts uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izrādījies nepietiekams. Pēc pēdējā mēneša laikā paustajiem ASV brīdinājumiem Latvijai mūsu valsts amatpersonas secinājušas, ka Krievijas un citu NVS valstu klientu apkalpošana Latvijas bankās jāsašaurina daudz straujākos tempos un riskanto ārvalstu klientu naudas apjomiem bankās ātriem soļiem jāsamazinās. Tāpēc bankām jāveido citādi biznesa modeļi un jāmeklē jaunas biznesa nišas vai arī jāliek punkts savam biznesam.

Portāls "Delfi" apkopoja, ko bankas ar nozīmīgu ārvalstu klientu biznesa īpatsvaru līdz šim darījušas, lai mazinātu riskus, ka kredītiestādes tiek izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un lai mainītu biznesa modeļus.

Atteikšanās no riskantiem klientiem

Pēdējo divu gadu laikā, kopš bankas ar nozīmīgu ārvalstu klientu īpatsvaru tīra savas klientu bāzes un pārtrauc sadarbību ar augsta riska klientiem, šajās kredītiestādēs samazinājies klientu juridisko personu skaits.

Piemēram, "Rietumu bankas" klientu juridisko personu skaits 2017. gada beigās bija par 39% mazāks nekā 2015. gada beigās, bet pašlikvidācijai lemtās "ABLV Bank" klientu juridisko personu skaits divu gadu laikā samazinājies par 27%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) dati.

Īpaši nozīmīgu juridisko personu samazinājumu savā klientu lokā divu gadu laikā piedzīvojusi "PrivatBank" - samazinājums ir par 55%, "Expobank" šādu klientu sarukums ir 48%, "Baltic International Bank" - 47%, Reģionālajai investīciju bankai – 35%, bet "Norvik bankai" – 23%.

"PrivatBank", kuru par naudas atmazgāšanas pārkāpumiem 2015. gada nogalē banku uzraugs sodīja ar 2,02 miljonu eiro soda naudu un kurai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) prasības toreiz tikai nomainīta valde, 2016. gadā pārskatīja klientu bāzi un samazināja starptautisko jeb nerezidentu klientu portfeli par 92%. Tagad lielākā daļa bankas klientu ir ierindojami zema riska kategorijā, savukārt augsta riska klientu un politiski nozīmīgu personu īpatsvars ir nebūtisks, portālu "Delfi" informē bankas pārstāve Jūlija Zeile.

Gan 2016., gan arī 2017. gadā, ieviešot biznesa risku mazināšanas pasākumu plānu, klientu bāzes kvalitāte pilnveidota atbilstoši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas stratēģijai. Pašlaik lielāko "PrivatBank" klientu portfeli veido Latvijas un Eiropas Savienības rezidenti, bet trešo valstu klientu skaits ir nebūtisks.

Savukārt "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Viktors Bolbats skaidro, ka pēdējo gadu laikā pilnveidota klientu portfeļa kvalitāte, tādējādi pašlaik vairāk nekā 80% no bankas klientiem ir zema vai vidēja riska klienti. Arī politiski nozīmīgas personas veido nelielu īpatsvaru bankas klientu vidū – 2017. gada beigās to skaits veidoja 0,6% no kopējā bankas klientu portfeļa.

Arī "BlueOrange Bank" pārstāve Ingrīda Šmite portālam "Delfi" stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā slēgti konti tiem klientiem, kuru bizness atbilstoši jaunajām prasībām vairs nav uzskatāms par akceptējamu un pilnībā pārvaldāmu. Tika pārtrauktas darījumu attiecības ar vairumu klientu no paaugstināta riska reģionu valstīm. Klientu portfeļa pārskatīšanu un izvērtēšanu turpinās arī tagad, samazinot paaugstināta riska klientu daļu. Tā rezultātā ievērojami mainījusies bankas klientu struktūra: patlaban gandrīz 62% veido rezidentu, Baltijas un Eiropas valstu klientu skaits.

"Rietumu bankas" preses sekretāre Eleonora Gailiša portālam "Delfi" norādīja, ka "Rietumu banka" jau vairāku gadu garumā ir atteikusies no augstāka riska klientiem, kā arī būtiski samazinājies transakciju apjoms, bankai fokusējoties uz ieguldījumiem, kredītiem, tehnoloģiju attīstību.

Viens no uzdevumiem bankām ir atteikties no čaulas uzņēmumu apkalpošanas. FKTK dati liecina, ka pašlaik Latvijas banku klientu lokā ir 26 081 čaulas uzņēmums, caur kuriem tiek veikts milzīgs transakciju apjoms. Čaulas uzņēmumu īpatsvars pret kredītapgrozījumu jeb pret ienākošajiem maksājumiem ārvalstu klientu segmentā ir 44,5%. Portāla "Delfi" aprēķini liecina, ka čaulas uzņēmumu transakcijas pērn veidoja gandrīz 92 miljardus eiro.

Pašas bankas ir skopas ir komentāros par sadarbību ar "pastkastīšu uzņēmumiem". "PrivatBank" portālam "Delfi" norāda, ka tā nespecializējas čaulas veidojumu apkalpošanā. Tomēr LKA pērnruden publicēts pārskats par banku paveikto risku mazināšanā rāda, ka "PrivatBank" 2016. gadā čaulas uzņēmumi no kopējā apgrozījuma veidoja ap 20%, bet 2017. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 15%.

Savukārt "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs skaidro, ka banka 2017. gadā pārveidoja biznesu atbilstoši 2016. gada rudenī pieņemtajai jaunajai, uz kapitāla pārvaldīšanu un investīcijām balstītajai bankas darbības stratēģijai. Ieviešot jaunajai stratēģijai atbilstošu biznesa modeli, 2017. gada pirmajā pusgadā būtiski mainījās bankas klientu struktūra un skaits, un samazinājās klientu skaits, kuri savām finanšu operācijām izmanto čaulas veidojumus. Ja 2016. gadā no kopējā "Baltic International Bank" darījumu skaita ASV dolāros darījumi ar čaulas uzņēmumiem bija tuvu 11%, tad 2017. gada pirmajā pusgadā – jau mazāk nekā 3%.

"Baltic International Bank" vērš uzmanību, ka pirms pusotra gada pieņemtais lēmums būtiski samazināt transakciju biznesu redzams bankas ieņēmumu struktūras izmaiņās – kopš 2016. gada sākuma ieņēmumu apjoms no transakciju biznesa ir samazinājies gandrīz divkārt, proti, 2016. gada sākumā šis rādītājs veidoja 13,4% no kopējā ieņēmumu apjoma, savukārt 2017. gada beigās – 7,3%.

Veidojot biznesa modeli, kas nav balstīts uz transakcijām, pārtraukta sadarbība ar daudziem klientiem, kuri neatbilda jaunajam biznesa modelim gan no riska, gan atbilstības viedokļa. "Baltic International Bank" diversificējusi tirgus, kuros strādā pie jaunu klientu piesaistes, un bankas klientu portfelī ir arvien vairāk klientu no Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.

LKA pārskatā teikts, ka, piemēram, "Norvik bankai" čaulas uzņēmumu apgrozījums veido apmēram 40% no kopējā apgrozījuma. Taču apgrozījums ar čaulas uzņēmumiem samazinājies gan 2016., gan arī 2017. gadā.

Savukārt "Rigensis bank" 2015. gadā čaulas uzņēmumu apgrozījumu veidoja 65% no kopējā apgrozījuma, 2016. gadā – 57%, 2017. gadā – 70%. Banka skaidro, ka klientiem pazīme "čaulas uzņēmums" tiek piemērota, jo kompānija nesagatavo gada finanšu pārskatus, taču liels klientu īpatsvars reģistrēts jurisdikcijās, kur normatīvi neprasa iesniegt finanšu pārskatus.

"Signet Bank", kas sevi raksturo kā "boutique" stila privāto banka turīgām privātpersonām, no klientu bāzes 22% ir čaulas kompānijas, kuru patiesā labuma guvēji ir bankas privātie klienti. Banka paredz, ka tās klienti pabeigs personīgo aktīvu īpašumtiesību struktūru migrāciju, lai likvidētu struktūras, kas reģistrētas necaurspīdīgās jurisdikcijās.

Gandrīz visās bankās ar lielu ārvalstu klientu īpatsvaru pēdējos pāris gados mazinājies ne tikai klientu juridisko personu, bet arī kopējais klientu skaits.

Taču "BlueOrange Bank" pērn palielinājusi klientu fizisko personu skaitu salīdzinājumā ar 2016. gadu. Banka paplašinājusi piedāvājumu Latvijas uzņēmējiem un privātpersonām, piemēram, banka pērn pievienojās ar "Altum" atbalstu īstenotajai mājokļu kreditēšanas programmai. Banka pērn arī aktīvāk reklamēja savus pakalpojumus iekšzemes tirgū

Pati banka skaidro, ka tā 2016. gadā sāka pastiprinātu darbu pie jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes Eiropas, Baltijas valstu un arī Latvijas tirgum un sāka tos aktīvi piedāvāt 2017. gadā. Jauno biznesa modeli un darbības stratēģijas maiņu apliecināja arī bankas zīmola maiņa no "Baltikums Bank" uz "BlueOrange Bank".

"BlueOrange Bank" skaidro, ka būtisku jaunu klientu skaita pieaugumu pērn veicināja arī sekmīgie klientu portfeļu pārvaldīšanas rezultāti. 2017. gada nogalē "BlueOrange Bank" sāka sadarbību ar Vācijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, tā rezultātā audzis klientu skaits no Vācijas un Austrijas. Vien dažu mēnešu laikā līdz gada beigām tika piesaistīti 38,5 miljonu eiro noguldījumi. Banka vērš uzmanību, ka tās klienti ir arī Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi. Pērn 38,3 miljoni ieguldīti Latvijas ekonomikā, kreditējot uzņēmumus tekstilrūpniecībā, transporta nozarē, pārtikas rūpniecībā un nekustamo īpašumu attīstības jomā. Savukārt kreditējot ārvalstu tirdzniecības uzņēmumus, veicināta kravu piesaiste Latvijas ostām un Latvijas tranzīta infrastruktūrai.

Banka atzīmē, ka tās specializācija jau vēsturiski ir kuģniecība un tirdzniecība. "Tipisks mūsu bankas ārvalstu klients nodarbojas ar kravu pārvadājumiem un izejvielu tirdzniecību. Tāpēc mūsu klientu vidū ir ne mazums starptautisko uzņēmēju, tātad, nerezidentu, kuri nodarbojas ar preču importu un eksportu, kuri aktīvi izmanto Latvijas ostas, to struktūru un loģistikas kompāniju pakalpojumus. Mēs kreditējam lielus uzņēmumus, kuri veiksmīgi attīsta savu ražošanu Latvijā. Mūsu klientu vidū ir ne mazums kuģniecības biznesa kompāniju, kuru apkalpošanā bankai jau ilgtermiņā ir uzkrāta ievērojama pieredze, kuru bizness bankai ir pilnībā caurskatāms un nav ierindojams paaugstināta riska kategorijā," uzsver "BlueOrange Bank".

Arī to klientu vidū, kuri tiek klasificēti kā nerezidenti, ir pietiekami liels apjoms to, kuru darījumi ir pārskatāmi, caurspīdīgi, kontrolējami un kas dod ievērojamu pienesumu arī Latvijas ekonomikā. Nerezidents no nerezidenta atšķiras. “BlueOrange Bank”

Savukārt "Meridian Trade Bank" informē, ka 2017. gadā veikta reorganizācija ar mērķi pilnveidot bankas biznesa modeli. Bankas prioritāte ir pakalpojumu klāsta un apjoma paplašināšana vietējiem klientiem. Piemēram, pērn palielināts Latvijas un Lietuvas klientu noguldījumu īpatsvars no 40% līdz 44%. Fokusējoties uz mazo un vidējo biznesu, banka kreditē Latvijas tautsaimniecību: 96% no visiem kredītiem ir izsniegti vietējiem uzņēmumiem un privātpersonām. No kopējā klientu skaita 2017. gada beigās 92% bija Latvijas un Lietuvas rezidenti.

Arī "PrivatBank" norāda, ka pašlaik lielāko bankas klientu portfeli veido Latvijas un Eiropas Savienības rezidenti. Šogad banka daudz aktīvāk koncentrēsies uz vietējo klientu piesaisti un apkalpošanu. Banka norāda, ka jau pērn izaugsmi piedzīvoja juridisko personu kreditēšana, kā arī līzings un hipotekārā kreditēšana.

Noguldījumi rūk, bet tam jānotiek daudz straujāk

Pēdējos gados samazinājies ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars kopējā Latvijas banku piesaistīto noguldījumu apmērā. 2017. gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars bija 39,7%, 2016. gada beigās – 42,8%, bet 2015. gadā tie bija vairāk nekā puse jeb 53,4% no kopējā noguldījumu apmēra.

Tomēr pēc ASV brīdinājumiem Latvijai amatpersonas atzīst, ka ārvalstu klientu noguldījumiem Latvijas bankās jāsamazinās straujāk. Ja pašlaik ārvalstu klientu noguldījumi kopējā apmērā ir 34-35%, tad mērķis ir šo rādītāju tirgū kopumā samazināt līdz apmēram 5%.

Kopš 2015. gada noguldījumu apmērs mazinājies gandrīz visās bankās, kuru biznesa darbībā nozīmīga loma ir ārvalstu klientiem. Ārvalstu klientu noguldījumi Latvijas bankās galvenokārt ir īstermiņa nauda jeb pieprasījuma noguldījumi.

Arī gandrīz visu uz ārvalstu klientu apkalpošanu vērsto banku aktīvu apjoms pēdējos pāris gados ir samazinājies.

Latvijas banku uzraugs vērtēs, cik stratēģiski elastīga tagad ir katras bankas pieeja biznesa modeļa maiņai un vai ir pamatots plāns, kā mazināt riskanto ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvaru līdz nepieciešamajam.

Ārvalstu klientu niša vienmēr bijusi paaugstināta riska zona, tāpēc FKTK šīm bankām izvirzījusi paaugstinātus normatīvos rādītājus. Šie augstie finanšu stabilitātes rādītāji tagad ir laba iespēja, kā pildīt saistības pret klientiem, piemēram, pārejot uz citu biznesa modeli, apvienojoties, mainot darbības veida licenci vai izvēloties izbeigt šāda veida uzņēmējdarbību finanšu sektorā, rezumē banku uzraugs.

Portāls "Delfi" arī visām nerezidentu biznesā strādājošām bankām vaicāja, vai tās ilgtermiņā redz savu vietu Latvijas tirgū un kādu tās redz savu biznesa modeli. Ne visas bankas atbildējušas.

"Baltic International Bank" norādīja, ka jau 2016. gada rudenī pieņēma jaunu, uz kapitāla pārvaldīšanu un investīcijām balstītu darbības stratēģiju un sāka ieviest tai atbilstošu biznesa modeli.

Latvija ir mūsu mājas un mēs neapšaubāmi ilgtermiņā sevi redzam kā daļu no tieši šī tirgus. Tomēr jāsaka, ka mūsu bizness pēc būtības balstās uz starptautiskiem darījumiem un investīcijām, un ārvalstu klienti ir mūsu biznesa neatņemama sastāvdaļa. "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Viktos Bolbats

Vienlaikus Bolbats uzsver, ka ārvalstu klienti ir visi klienti, kuru rezidences valsts nav Latvija, tai skaitā arī Eiropas Ekonomiskās zonas pilsoņi un uzņēmumi.

Arī "BlueOrange Bank" norāda, ka nav pareizi runāt par nerezidentu biznesu vispārīgās kategorijās, jo arī Lietuvas un Igaunijas klients ir nerezidents. Turklāt bankas klientu vidū ir starptautiski uzņēmēji jeb nerezidenti, kuru bizness bankai ir pilnībā caurskatāms un nav ierindojams paaugstināta riska kategorijā.

Vienlaikus "BlueOrange Bank" norāda, ka ieguldīti ievērojami resursi, lai paplašinātu produktu un pakalpojumu klāstu Latvijas uzņēmējiem un privātpersonām.

Arī gan "PrivatBank", gan "Meridian Trade Bank" minēja plānus strādāt ar vietējiem klientiem, kas "Meridian Trade Bank" gadījumā nozīmē arī Lietuvu, kur bankai ir filiāle.

Visas četras iepriekšminētās bankas, kā arī "Rietumu banka" atzīmēja, ka veikušas un turpinās veikt ieguldījumus, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus kredītiestādē un stiprinātu iekšējās kontroles sistēmas.

Source

DELFI Bizness

Tags

ABLV Bank Baltic International Bank Baņķieru drāma Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Lasāmgabali Latvijas Komercbanku asociācija Norvik banka
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Placement code for key m_news not found.

Comment Form