Rosina atbrīvot no parādsaistībām personas ar zemiem ienākumiem; parādu piedzinēji kategoriski iebilst
Foto: Shutterstock

Ceturtdien, 15. augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta Tieslietu ministrijas izstrādātā septiņu likumprojektu pakete, ar kuru plānots nodrošināt iespēju fiziskām personām, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām, informē Tieslietu ministrija. Savukārt Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija kategoriski neatbalsta plānotās izmaiņas, kā arī nav bijusi informēta par šiem plāniem.

Šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt to maksātspējas problēmas, uzskata Tieslietu ministrija. Jaunais regulējums būs piemērojams ierobežotam likumā noteiktam fizisko personu lokam ar parādsaistību kopējo apmēru no 2 000 līdz 5 000 eiro, ko turklāt drīkstēs veidot noteikta veida parādsaistības. Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pratības kursus.

Likumprojekts paredz, ka sūdzību par zvērināta notāra rīcību vai pieņemto lēmumu skatīs tiesa. Tāpat tiesas kompetencē tiek nodots Latvijā maksātnespējas jomā pašlaik jauns risinājums – iespēja noteiktos gadījumos atcelt fiziskas personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

Ar likumprojektu tiek izstrādāts jauns Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums, kā arī grozījumi vairākos jau šobrīd esošos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mehānisma piemērošanu. Proti, grozījumi paredzēti Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Ārpustiesas parādu atguvēju nozares pārstāvju nostāja pret šo likumprojektu paketi ir ļoti kategoriska – nozare nevar atbalstīt šādu likumprojektu. Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) valdes priekšsēdētājs Jānis Lukaševskis nosauc vairākus argumentus.

Pirmkārt, tiek aizskartas kreditoru, t.sk., ārvalstu investoru intereses. Lielākie mūsu nozares uzņēmumi ir starptautiski uzņēmumi, kuri cesijas darījumu rezultātā ir iegādājušies lielu apjomu parādsaistības. Pēc provizoriskiem datiem, tikai LĀPPA biedru apstrādē ir parādsaistības vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā, kur vienas saistības apmērs ir robežās no diviem līdz pieciem tūkstošiem eiro. Likumprojekta ietvaros nav paredzēts nekāds kompensācijas mehānisms, kas segtu kreditoru zaudējumus, realizējot attiecīgo likumprojektu. Ja likumdevējs ir ieplānojis šāda likuma pieņemšanu, tad tam ir jāparedz atbilstoši līdzekļi valsts budžetā.

Otrkārt, ja likuma mērķis ir atgriezt "maksātspējīgajā zonā" personas ar nelieliem parādiem no "maksātnespējīgās zonas", tad nav skaidrs, kāpēc norakstāmās saistības ir ierobežotas ar saistībām, kuras radušās tikai pret kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām vai juridiskajām personām, kuras piedāvā norēķināties par pakalpojumu ar atlikto maksājumu. Kāpēc tas neattiecas uz visām attiecīgās personas saistībām? Kāpēc, piemēram, kredītiestādēm ir jāuzņemas zaudējumi, bet komunālo pakalpojumu sniedzējiem nē? Vai tas, ka mēs norakstīsim patēriņa kredītu piecu tūkstošu eiro apmērā, bet tai pašai personai paliks parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī parāds uzturlīdzekļu garantijas fondam kopā vēl par pieciem tūkstošiem eiro, vai tas atgriezīs šo personu "maksātspējīgajā zonā"? Atlaist kaut kādus parādus tikai atlaišanas pēc ir politisks populisms un nekādā veidā nepalīdzēs tautsaimniecībai.

Treškārt, ja likuma mērķis ir mazināt ēnu ekonomiku un biznesa pelēko sektoru, tad Lukaševskis ļoti apšauba, ka mērķis tiks sasniegts, bet, iespējams, tiks panākts tieši pretējs efekts. Jo personas, tiecoties atbilst likuma subjekta prasībām, vēlēsies oficiāli būt bezdarbinieka statusā (nestrādāt vispār vai saņemt algu aploksnē) vai arī saņemt oficiāli valstī noteikto minimālo algu, bet pārējo algu aploksnē.

"Protams, augstāk minētās manā skatījumā ir tikai galvenās problēmas saistībā ar jauno likumprojektu, un, lai sniegtu detalizētāku pārskatu, būtu nepieciešams vairāk laika, lai rūpīgi iepazītos ar jauno likumprojektu," norāda Lukaševskis. Vienlaikus viņš atzīst, ka LĀPPA netika informēta par attiecīgā likumprojekta tapšanu un vēl arvien nav uzaicināta piedalīties likumprojekta apspriešanā, lai gan ar šo likumprojektu būtiski tiek aizskartas nozares uzņēmumu investoru intereses.

Pēc likumprojekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, Tieslietu ministrija apkopos citu ministriju un institūciju sniegtos atzinumus. Pēc atzinumu apkopošanas likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Source

DELFI Bizness

Tags

Parādu piedziņa Maksātnespēja Tieslietu ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form