Šie ir daži no priekšlikumiem, ar kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji otrdien iepazīstināja Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.
Pēc premjera, FKTK, Latvijas Komercbanku asociācijas un lielāko banku vadības pārstāvju kopīgās tikšanās Dombrovskis žurnālistiem pastāstīja, ka puses pārrunājušas finanšu sektora uzraudzību, atbildīgo iesaistīto institūciju komunikāciju krīzes gadījumā, kā arī tālāko finanšu sektora attīstības stratēģiju.
Valdības vadītājs sacīja, ka ir uzklausīti vairāki FKTK priekšlikumi finanšu sektora uzraudzības stiprināšanai, tostarp banku amatpersonu atbildības stiprināšana un labas pārvaldības principu ieviešana. Izrunāti arī jautājumi par komunikāciju krīzes gadījumā. Pēc Dombrovska teiktā, FKTK sagatavojusi labu sākotnējo plānu, kas tagad darba grupā, iesaistoties pārstāvjiem no valdības, Latvijas Bankas un Latvijas Komercbanku asociācijas, tiks precizēts un īsā laikā izstrādāts līdz galam.
Dombrovskis norādīja, ka plāns paredz divpakāpju komunikāciju, kur pirmais ir tehniskās komunikācijas līmenis, kad FKTK kā atbildīgā institūcija un banka komunicē ar sabiedrību un informē par skaitļiem. Tomēr nepieciešamības gadījumā paredzēta arī citu amatpersonu, tostarp premjera, iesaiste.
FKTK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis žurnālistiem pavēstīja, ka komisija rosina paaugstināt kriminālatbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu uzraudzības iestādēm, kā arī dot iespēju katram bankas noguldītājam padziļināti izanalizēt bankas finanšu stāvokli un iepazīties ar uzraudzības iestādes komentāriem. Pēc viņa minētā, jāuzlabo arī bankas korporatīvā pārvalde, lai būtiskus lēmumus nevarētu pieņemt vai svarīgus dokumentus parakstīt kāda amatpersona vienpersoniski, tādējādi radot bankai kādas neatgriezeniskas finansiālas problēmas. Tam būtu jāattiecas ne tikai uz bankām, bet uz visu finanšu sektoru.
FKTK arī rosina stiprināt iestādes veiktspēju saistībā ar finanšu shēmu izmeklēšanu, lai varētu pēc iespējas ātrāk identificēt gadījumus, kādi bija "Latvijas Krājbankā", informēja komisijas vadītāja vietnieks.
Pēc Brazovska teiktā, būtiska ir arī sabiedrības izglītošana, tostarp krievu valodā runājošo iedzīvotāju.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis atzina, ka krīzes komunikācijas plāna pirmā izstrādes stadija ir pietiekami progresīva, lai kopīgā darbā to varētu izstrādāt līdz galam un nākotnē arī īstenot. "Ļoti svarīgi, ka komunikācijas plāns paredz vienotu publiskā sektora publikāciju, lai brīdī, ja nepieciešama skaidra ziņa sabiedrībai, gan privātais sektors, gan valsts pārvaldes institūcijas sniegtu skaidru informāciju vienotā informācijas telpā," viņš uzsvēra.
Bičevskis norādīja, ka ļoti svarīgi sadarboties FKTK ar konkrēto banku, kurai krīzes situācija varētu rasties.
Jau ziņots, ka atbildīgo institūciju komunikācija krīzes gadījumos iepriekš vairākkārt izpelnījusies kritiku.